Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) vadītāja Inga Vanaga Latvijas Radio piektdienas rīta pauda, ka arodbiedrība atbalsta reformas, taču tām jābūt pārdomātām un izsvērtām.
Skolotāji arī vēlas, lai algām nākamgad rezervētie papildu deviņi miljoni eiro būtu izlietoti prātīgi, panākot algu pieaugumu tiem, kam tās ir zemākas. Tā ir arī viena no piektdien notiekošā brīdinājuma streika prasībām.
LIZDA: Streiks notiek, jo sociālais dialogs nonācis strupceļā
Arodbiedrība gan gatava turpināt sarunas ar ministriju par jauno algu modeli. 7.decembrī paredzētās tikšanās laikā LIZDA cer saņemt informāciju par šo 9 miljonu eiro izlietojumu, “esam gatavi strādāt pie jaunā modeļa, bet lai ņem vērā sociālo partneru iebildumus”, sacīja Vanaga. Pēc šīs tikšanās 9.decembrī LIZDA padome lems par tālāko rīcību.
Bet streiks notiek, jo “diemžēl sociālais dialogs nonāca strupceļā, iepriekšējie gadi arī devuši savu, un pašreizējai ministrei tas jāņem uz sevi, bet tas ir arī signāls valdībai”, sacīja Vanaga.
Vanaga uzsvēra, kas tas, ka streikā piedalās 24 000 cilvēki, liecina, ka “mēs neesam gatavi samierināties, gribam, lai rīt ir labāk nekā šodien”. Streiks gan nav pašmērķis, bet galējais līdzeklis, lai “mūs sadzirdētu”, piebilda LIZDA vadītāja.
Vanaga LTV “Rīta panorāmā” pastāstīja, ka streikā piedalās arī tehniskie darbinieki, ne tikai pedagogi, jo nozares streikam var pievienoties ikviens nozarē strādājošais, ja strādā izglītības iestādē un atbalsta arodbiedrības prasības. Streikā piedalās arī zinātnieki un augstskolu darbinieki.
Bijusī LIZDA vadītāja Mikiško: Pedagogu streiks ir nevietā
Tikmēr bijusī LIZDA vadītāja Ingrīda Mikiško BNS paudusi viedokli, ka pedagogu streiks ir nevietā, un šī akcija nav pienācīgi sagatavota.
Viņa pauda, ka, rīkojot streiku, kas ir galīgā protesta forma, jābūt konkrētām prasībām, savukārt, tas, ko šobrīd prasa LIZDA, ir nereāli izpildāms.
"Nevar prasīt ievērojami vairāk līdzekļu laikā, kad jau pēc dažām dienām Saeimā plānots apstiprināt nākamā gada valsts budžetu galīgajā lasījumā. Tas vienkārši ir nereāli," uzsvēra Mikiško.
Tāpat bijusī LIZDA vadītāja pauda bažas, ka pedagogi būs vīlušies par streika gaitu un rezultātiem, jo pēc tā norises nekas nemainīsies.
Seile nepiekrīt, ka arodbiedrības nav sadzirdētas
Savukārt Seile norādīja, ka pašreizējās problēmas skar ne tikai IZM un LIZDA attiecības, bet tas ir arī jautājums par to, kā pašvaldības organizē skolu tīklu, kā pārdala finansējumu skolotāju algām. Bet ideālam skolotāju atalgojuma modelim, kas apmierinātu visus, nepietiek finansējuma.
Ministre arī nepiekrita, ka arodbiedrības nav sadzirdētas, jo pusgada laikā notika vairākas tikšanās un darba grupu sēdes, un rezultātā topošais skolotāju algu modelis ir mainījies.
“Lai ko es darītu, neviens ministrs nebūs tik spēcīgs un spējīgs un neviena valdība nebūs tik bagāta, lai apmierinātu visas prasības, un būs nepieciešami kompromisi,” uzsvēra ministre.
Jautāta par iespējamo demisiju viņa sacīja, ka “demisija nav pašmērķis, mērķis ir panākt uzlabojumus sistēmā, lai skolotāji būtu apmierināti”.
“Bet, ja neko neizdodas izdarīt, arī ministram nav lielas jēgas, ja neviens nav apmierināts ar izglītības sistēmu kopumā,” atzina Seile.
Jau ziņots, ka LIZDA ar vienas dienas brīdinājuma streiku vēloties paust savu attieksmi pret zemo finansējumu izglītības nozarei. Galvenās streika rīkotāju prasības ir budžetā rezervēto deviņu miljonu eiro novirzīšana mazo skolu atbalstam un pirmsskolas pedagogu atalgojumam, kā arī papildu finansējums zinātnei.
