No 2.septembra līdz 15.decembrim Rīgā un vēl astoņās lielajās pilsētās, kā arī 41 novadā esošu 15 000 mājokļu pastkastēs jau iekritušas vēstules ar aicinājumu piedalīties mikroskaitīšanā.
No trešdienas, 2.septembra, līdz 15 septembrim anketas var aizpildīt internetā, bet pēc tam uz adresēm dosies intervētāji vai arī mēģinās tur dzīvojošos sazvanīt. Ja mājoklis būs tukšs, tiks ievāktas ziņas par tur dzīvojošiem no kaimiņiem un pašvaldībām.
Mikroskaitīšana notiek ar mērķi pārbaudīt demogrāfiskās statistikas kvalitāti, kā arī lai sagatavotos 2021.gada tautas skaitīšanai
“Tā ir jauna pieeja, kurā vairāk tiks izmantoti dažādu reģistru dati, nevis visaptverošas intervēšanas,” skaidroja Centrālās statistikas pārvaldes priekšniece Aija Žīgure.
Ar jauno paņēmienu, pilnīgāk izmantojot dažādu valsts dienestu rīcībā jau esošās ziņas, plānots efektīvāks sekot iedzīvotāju skaitam, dzīves vietām un tur valdošajiem apstākļiem. Patlaban statistiķu rīcībā ir ziņas, ka Latvijā pastāvīgi mīt 1,987 miljons cilvēku, ik dienu piedzimst vidēji 60, bet nomirst 78, uz dzīvi Latvijā ierodas 28, bet to pamet 52 cilvēki.
“Mēs esam no ļoti sliktas demogrāfiskas situācijas pārgājuši uz tikai sliktu, un vēl tālu, lai sasniegtu nulli, kad dzimstība ir vienāda ar mirstību,” situāciju raksturoja demogrāfs Ilmārs Mežs.
Neaugot migrācijai, krass kritums dzimstībā gaidāms pēc desmit gadiem, kad par vecākiem jākļūst pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu otrā pusē un šī gadsimta sākumā dzimušajiem. Tāda gadījumā 2040.gadā Latvijā jau būs tikai pusotrs miljons iedzīvotāju, bet vēl pēc četrdesmit gadiem - 1,3 miljoni. Savukārt, ja izdosies dzimstību palielināt un panākt vidējā dzīves ilguma pieaugumu, izredzes uzlabojas.
