Tikmēr finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (Zaļo un zemnieku savienība) uzsver, ka arī sociālais budžets ir ierobežots un ir jāsāk ar tagadējās finansēšanas kārtības analīzi.
Finanšu un Veselības ministriju darba grupu paredzēts izveidot līdz 1.martam, un tā veselības aprūpes finansēšanas pārskatīšanai sastāvēs no divām daļām. Vienā pusē būs politiķi, taču otrā būs aicināti nozares eksperti. Veselības ministrs Belēvičs norāda, ka jaunu finansēšanas kārtību varētu ieviest līdz Latvijas simtgadei. Viņš uzsver, ka galvenais mērķis ir izstrādāt Latvijai piemērotu obligātās veselības apdrošināšanas modeli.
"Šobrīd ir sekojoša situācija. Vai nu mēs noticam, ka valsts būs spējīga katru gadu piecus gadus pēc kārtas izdalīt 120 miljonus eiro veselības aprūpei, un tad mēs paceļamies vidēji Eiropas Savienības līmenī piecu gadu laikā, vai arī mēs sākam runāt par modeļa maiņu, un papildus esošajam [finansējumam], mēs ieviešam sistēmu, kad maksā veselie, strādājošie katru mēnesi, un par viņiem maksā darba devēji nelielu summu, un cilvēki apdrošinās gadījumam, ja ir saslimuši," sprieda ministrs.
Belēvičs stāsta, ka, iespējams, veselības aprūpei varētu novirzīt 2-3% no sociālajām iemaksām, kas ir aptuveni 100 miljoni eiro gadā. Darba grupa diskutēs, kādus medicīnas pakalpojumus iemaksas varētu nosegt.
Tikmēr Belēviča partijas biedre finanšu ministre Reizniece-Ozola uzskata, ka pirms runām par jaunu nodokļu ieviešanu vai kādas veselības aprūpei domātas nodokļu daļas iezīmēšanu darba grupā ir jāanalizē tagadējā finansēšanas sistēma un jāmeklē iespējas ietaupīt. Viņa gan uzsver, ka arī sociālais budžets ir ierobežots un no tā 100 miljonus gadā novirzīt veselībai nav reāls mērķis.
"Es saprotu, ka mums ir vienlaikus jāņem vērā arī sociālā budžeta ilgtspēja, un, ja mēs domājam, ka ir vēl dažādas idejas, ka vajadzētu, piemēram, pensijas indeksēt, tad ir jāskatās, kā sociālais budžets un vai to var panest. Kā es teicu, atgriežamies pie tādas loģiskas secības, saprotam, cik daudz finansējuma mums ir vajadzīgs, kāds ir kopējās valdības prioritātes, vai ir vēl kādi pasākumi, kas ir jāfinansē no sociālā budžeta, saprotam, cik daudz sociālais budžets varēs atļauties. Piemēram, tie skaitļi, ko šobrīd dzirdam, ka veselībai būtu vajadzīgi 100 miljoni katru gadu piecu gadu periodā vismaz, nu tad tas ir finansējums, ko sociālais budžets nevar panest," uzskata finanšu ministre.
Tikmēr Latvijas Ārstu biedrība bažījas, ka nodokļu naudu varētu nelietderīgi nodot daudzām mazām apdrošināšanas kompānijām. Reizniece-Ozola gan uzsver, ka pagaidām nav konkrētu plānu par privātā sektora iesaistīšanu obligātās veselības apdrošināšanas sistēmā.
Latvijas Ārstu biedrības viceprezidente Ilze Aizsilniece uzsver, ka jebkurā gadījumā finansējums veselībai noteikti ir jāpalielina un nodokļu politika jāpārskata kopumā.
"Mums ir jāsaprot - mēs tagad kaut kādu mazu reformu taisām, visiem parādām, cik viss ir labi, vai mēs domājam stratēģiski un globāli. Teiksim, jā, mums ir jāveido nodokļu politika. Kāda ir nodokļu politika? Kur tur ir vieta obligātajai veselības apdrošināšanai? Kā mēs varam samazināt pacientiem privātos maksājumus, un kā mēs varam vairāk samaksāt jo īpaši jaunajiem ārstiem, lai viņi paliek šajā zemē," noteica Aizsilniece.
Latvijas Ārstu biedrība arī uzsver, ka obligātā veselības apdrošināšanas sistēma nedrīkst izslēgt cilvēkus, kas nemaksā sociālo nodokli. Piemēram, radošo profesiju pārstāvjus vai jaunos uzņēmējus, kas maksā citus nodokļus.
