Viņa norādīja, ka no vienas puses par Krimināllikuma grozījumiem ir redzama normāla diskusija, kurā vērojami dažādi viedokļi. "No vienas puses – ir saprotama žurnālistu interese [par likuma grozījumiem], bet no otras puses – organizēta kampaņa," viņa sacīja.
Mūrniece atzīmēja, ka no Latvijas drošības dienestiem saņemtā informācija liecina, ka Krievijas dienestu darbības kļūst intensīvākas un var redzēt, no kurienes nāk pretestība likuma grozījumiem. Ja Latvijas mediji korekti atspoguļo notiekošo saistībā ar šiem likuma grozījumiem, tad tā nevarētu teikt par visiem krievu valodā vēstošajiem medijiem.
Tikmēr Saeimas opozīcijas partijas "No sirds Latvijai" deputāts Gunārs Kūtris intervijā Latvijas Radio gan norādīja, ka šos likuma grozījumus vajadzēja skatīt trīs lasījumos, nevis divos steidzamības kārtā, lai varētu pietiekami kvalitatīvi izdiskutēt visas iecerētās izmaiņas.
Kūtris norādīja, ka "No sirds Latvijai" atbalsta šo likumprojektu, taču ir pret steigu tā virzībā. Valdošā koalīcija šīs izmaiņas vēlas pieņemt iespējami ātri, neskatoties uz to, vai tās atbilst demokrātijas principiem.
Pagaidām gan vēl ir pāragri runāt, vai likuma grozījumi atbildīs pamatlikumam - Satversmei, jo darbs pie likuma izmaiņām vēl nav beidzies, teica Kūtris.
Jau ziņots, ka Saeimas Juridiskā komisija otrdien nolēma strīdīgajiem grozījumiem Krimināllikumā, kuru mērķis ir mazināt hibrīdkara apdraudējumu, steidzamību tomēr neatcelt.
Iepriekš bija paredzēts, ka Saeima grozījumus varētu apstiprināt jau šonedēļ, taču daudzo priekšlikumu dēļ process par dažām nedēļām aizkavēsies. Vēl komisijai jāizskata panti par spiegošanu un valsts noslēpuma nelikumīgu iegūšanu.
Sākotnēji iecerētie grozījumi bija ļoti plaši interpretējami. Piemēram, kriminālatbildība pēc jaunajiem grozījumiem varētu iestāties par jebkādu darbību, kas vērsta uz valsts iekārtas maiņu. Valsts prezidents Raimonds Vējonis uzskata, ka šādi grozījumu var pārkāpt tiesības uz vārda brīvību. Tādēļ prezidents rosināja deputātus iecerētās izmaiņas pārstrādāt.
Marta beigās Saeimas deputāti vienojās precizēt pretrunīgi vērtētos grozījumus, paredzot sodu par vēršanos pret Latvijas neatkarību un valsts varu Satversmē neparedzētā veidā.
