Skaidrojums: Ar ko atšķiras bēglis, patvēruma meklētājs un nelegālais imigrants
Patvēruma meklētājs - cilvēks, kurš ierodas kādā valstī un lūdz patvērumu.
Bēglis - cilvēks, par kuru atbildīgās iestādes atzinušas, ka viņš izcelsmes valstī pakļauts vajāšanas briesmām rases, reliģijas, tautības, sociālās grupas dēļ.
Alternatīvais statuss - cilvēks, kurš nevar saņemt bēgļa statusu, tomēr viņam nepieciešama aizsardzība. Statusu piešķir īslaicīgi.
Nelegālais imigrants - cilvēks, kurš pretlikumīgi šķērso valsts robežu vai nelikumīgi uzturas valstī bez nolūka lūgt patvērumu.
***
Vārdu “bēglis” ziņu portāls Lsm.lv lieto ne šauri juridiskā, bet plašākā nozīmē, apzīmējot cilvēkus, kas pēdējo gadu laikā dažādu iemeslu dēļ atstājuši savas mājas un ieradušies vai aizvien ir ceļā uz Eiropu, kur vēlas apmesties uz dzīvi.
Šie grozījumu par likumu varētu kļūt kaut kad nākotnē, tomēr jau tagad ir skaidrs, ka Eiropas Komisijas (EK) ierosinājumam – dalībvalstīm obligātā kārtā papildus uzņemt 160 000 patvēruma meklētāju – nav atbalsta koalīcijas vairākumā.
Priekšlikumu par grozījumiem Saeimā iesniedza Nacionālā apvienība (NA). Priekšlikumu atbalstīja 64 deputāti un neviens nebija "pret". "Par" balsoja visi koalīcijas deputāti, kā arī "No sirds Latvijai" pārstāvji. Savukārt "Saskaņas" un Latvijas Reģionu apvienības deputāti atturējās.
”Jautājums par bēgļu un patvēruma meklētāju plānveida uzņemšanu Latvijā ir būtisks jautājums" uzrunā, aizstāvot iespējamos grozījumus Patvēruma likumā, sacīja Saeimas deputāts Rihards Kols (NA). "Ministru kabineta jau pieņemtais lēmums ne vien ir jau radījis nopietnu precedentu būtiski ierobežot Latvijas valsts iespējas stingri pārstāvēt savu nacionālo pozīciju ES, bet arī paredz starptautisku ilgtermiņa saistību uzņemšanos un robežojas ar atsevišķu Satversmes pantu pārkāpumu.
Šis lēmums sevī ietver ne tikai līguma subjektu – 250 bēgļu uzņemšanu –, bet arī sekas pastiprināti ietekmē arī Latvijas tālāko attīstību, iekšpolitikas un ārpolitikas veidošanu, valsts un tās iedzīvotāju nākotni. Tādēļ jautājums par masveida bēgļu uzņemšanu valstī ir Saeimā izlemjams valsts politikas jautājums," klāstīja Kols.
Opozīcijā esošā „Saskaņa” demonstratīvi nepiedalījās ne balsojumā par grozījumu iekļaušanu darba kārtībā, ne par to nodošanu komisijām.
Tās frakcijas deputāts Andrejs Elksniņš ("Saskaņa") NA pārmeta vēlmi uz Saeimas opozīcijas pleciem pārvelt atbildību par bēgļu jautājumu. „NA ir nevis vienkārši nacionālo interešu pārstāvji, bet vienkārši politiskie dīkdieņi, kuri minēto jautājumu mētā no viena politiskā grāvja otrā," ass bija Elksniņš.
"Pagājušo nedēļu NA bija no tiem deputātiem, kuri gan atsauca, gan arī neatbalstīja uzdevumu Ministru kabinetam sniegt pilnīgu un izvērstu skaidrojumu par to, kas, kad, kādos apstākļos, uz kādu līdzekļu pamata mūsu valstī attiecīgi tiks nogādāts, lai mēs izpildītu jebkādas savas saistības. Un kas notiek šodien? NA pēkšņi mēģina izmantot Saeimas opozīciju, lai kārtotu savas attiecības koalīcijas ietvarā ar "Vienotību" un Zaļo un Zemnieku savienību," nacionāļus kritizēja Elksniņš.
Grozījumus atbalstīja arī Zaļo un Zemnieku savienības frakcija. Tās vadītājs Augusts Brigmanis uzskata, ka tiem vajadzētu attiekties jau uz lemšanu par Eiropas Komisijas prezidenta Žana Kloda Junkera ierosinājumu. Jebkurā gadījumā „zaļzemnieku” atbalsta šim plānam nebūšot arī valdībā, sola Brigmanis. "Arī bez Saeimas balsojuma situācija ir skaidra - mūsu apvienība un Nacionālā apvienība neatbalsta šo situāciju [papildus 526 cilvēku uzņemšanu]. Par opozīciju nezinu, ko teikt. Taču koalīcijā atbalsta nebūs," sacīja Brigmanis.
"Nevienu bēgli vairāk par 250 - tas ir mūsu solidaritātes žests. Mēs esam ES valsts un tas ir mūsu brīvprātības princips," saka Brigmanis.
Savukārt premjeres partijas „Vienotība” vadītāja Solvita Āboltiņa skaidro – „nacionāļu” priekšlikumus partija atbalstīja, jo arī Straujuma ir paudusi, ka Saeimu vajadzētu iesaistīt lemšanā, taču likumprojekts vēl būs būtiski jāuzlabo. Tagad tas būšot iespējams, jo sākumā Nacionālā apvienība iniciatīvu gribēja iesniegt kā priekšlikumu trešajam lasījumam, bet koalīcijā izdevies viņus atrunāt.
Savukārt ZZS nostāju Āboltiņa komentē šādi. "Tā ir viena no fobijām. Politiķi iet pie vēlētājiem, un vēlētāji saka, ka "mēs negribām" (..) Viņi atskaņo savu vēlētāju viedokli," atzīst Āboltiņa. "Protams, ka būs alternatīvi risinājumi - ja būs šī regula [par bēgļu uzņemšanu], tad var būt soda nauda par tās nepieņemšanu. Piemēram, 390 000 eiro ir pirmā soda nauda, savukārt pēc tam maksā pa dažiem tūkstošiem katru dienu (..)," pauda Āboltiņa.
Nākamnedēļ par Junkera piedāvājumu diskutēs Eiropas Savienības iekšlietu ministri.
Jau vēstīts, ka Eiropas Komisijas (EK) vadītājs Žans Klods Junkers trešdien uzrunā Eiropas Parlamentā sacīja, ka eiropiešiem ir jāuzņemas atbildība par bēgļiem, kas ieradušies no kara un nelaimju plosītām zemēm, jo patvēruma meklēšana ir cilvēka pamattiesības. Junkers norādīja arī, ka patvēruma meklētāji atbilstoši kvotu sistēmai ES dalībvalstīm ir jāuzņem piespiedu kārtā.
Atbilstoši jaunākajam EK vadītāja bēgļu uzņemšanas plānam, Latvijai ir jāuzņem papildus 526 cilvēki, trešdien preses konferencē pavēstīja premjere. Tādējādi kopumā ar jau iepriekš noteiktajiem 250 uzņemamiem patvēruma meklētājiem Latvijai ir jāuzņem 776 cilvēki.
