Komisijas sēde tika sasaukta, lai meklētu tam risinājumus. Taču vairums jautājumu tā arī palika neatbildēti, jo nebija ieradušies nedz aicinātie Rīgas domes, nedz „Rīgas satiksmes” pārstāvji.
Uz sarunu ar deputātiem bija ieradušies gan Valsts kontroles, gan vairāku ministriju un Autotransporta direkcijas pārstāvji. Taču no Rīgas pašvaldības neieradās neviens, sēdes sākumā norādīja apakškomisijas priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis („Vienotības”).
Piemērojoties Rīgas domes darba grafikam, sēde pat tika pārcelta, taču domes un uzņēmuma pārstāvji nav ieradušies un arī nav iesnieguši rakstiskos materiālus, informēja Ķirsis.
Gandrīz divkārtīgs biļešu cenu pieaugums Rīgā raisījis plašu rezonansi un arī transporta lietotāju sašutumu. Internetā pat parādījušies aicinājumi to boikotēt un ar sabiedrisko transportu nebraukt.
Pārmetumus „Rīgas satiksmei” un arī Rīgas domei kā pārvadātāja kapitāldaļu turētājam šajā sakarā izsaka arī Valsts kontrole un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Abu institūciju pārstāvji otrdien bija uzaicināti arī uz Saeimas Pašvaldību sistēmas pilnveides apakškomisijas sēdi. Tajā bija plānots apspriests tarifa veidošanās principus, taču diskusija sanāca vienpusēja, jo Rīgas domes un „Rīgas satiksmes” pārstāvji neatnāca. Tomēr diskusijās tāpat izskanēja emocionāli izteikumi.
„Laikam lietot vārdus „absolūts bardaks” un „bezkaunība no Rīgas domes vadības puses” šobrīd jau ir maigi teikt, kas tur notiek. Bet jautājums, ko mēs varam darīt? Jo galu galā vienīgais kapitāldāļu turētāja pārstāvis „Rīgas satiksmē” ir [Rīgas mērs] Nils Ušakovs, tā ir pilnīgi viņa saimniecība un viņš vienkārši dara, ko viņš grib,” secināja deputāte Lolita Čigāne („Vienotība”).
Deputātiem tika izdalīta arī tabula, kurā bija norādīta informācija par faktisko pašizmaksu vienam braucienam sabiedriskajā transportā visās republikas pilsētās. Būtiski mazāka par to biļetes cena ir, piemēram, arī Rēzeknē, Valmierā un Jelgavā, tomēr šīs pilsētas nav lūgušas kādas papildu subsīdijas, atzina Autotransporta direkcijas vadītājs Normunds Narvaišs.
Viņš stāstīja, ka pēdējo četru gadu laikā ne no vienas citas pilsētas nebija šādu prasību.
Uz to reaģēja arī komisijas deputāts, bijušais Smiltenes novada galva Ainārs Mežulis (ZZS), norādot, ka neviena cita pašvaldība nevar atļauties dot tādas atlaides kā Rīgā un pēc tam prasīt to no valsts kompensācijas.
Rīgas domes vadītājs savukārt jau iepriekš izteicis pārmetumus tieši valdībai un varas partijām, jo valsts vairs nedodot savas subsīdijas sabiedriskajiem pārvadājumiem Rīgā. Taču to apstrīdēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvji - bez pašvaldības dotācijas arī šogad „Rīgas satiksmei” plānoti 5,2 miljoni eiro valsts naudas. Turklāt nav izslēgtas diskusijas par lielāku daļu.
„Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija nav iebildusi pret iespēju izskatīt jautājumu par valsts dotācijas palielināšanu „Rīgas satiksmei”, bet šai sakarā ministrijas pozīcija ir bijusi tāda, ka ir jābūt ļoti skaidriem un faktiski kristālskaidriem izdevumiem, pirms iegulda valsts naudu, jābūt novērstiem Valsts kontroles konstatētajiem pārkāpumiem, pirms ministrija šo jautājumu skata, lai virzītu tālāk valdības līmenī,” skaidroja ministrijas parlamentārais sekretārs Edgars Tavars (ZZS).
Arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Pašvaldību departamenta direktors Aivars Draudiņš atzina, ka sadarbība ar Rīgas domi nav bijusi sevišķi veiksmīga. 2014.gada sākumā mērs tikās ar ministru un panāca vienošanās par darba grupu, kas domās par sabiedriskā transporta finansēšanas mehānismiem, bet pirmā sēde sasaukta vien pēc gada. „Mēs ministrijā nejūtam domes ieinteresētību risināt šo jautājumu pēc būtības,” sacīja Draudiņš.
VARAM uzskata, ka ir vairākas lietas, ko Rīgas dome pati var darīt, lai samazinātu tarifu, piemēram, cīnīties ar bezbiļetniekiem un ar nelegālajiem pārvadātājiem. Taču ir iespējams arī otrs ceļš - svarīgi panākt, lai būtu caurspīdīga finanšu plūsma, norādīja VARAM pārstāvis Draudiņš.
Viņš pastāstīja, ka citas pašvaldības neiebilst pret ieceri uzticēt tarifu izvērtēšanu kādam no malas, piemēram, regulatoram.
Valsts kontrole pārmeta izmaksu nepārskatāmību vairākās „Rīgas satiksmes” budžeta izdevumu pozīcijās. Tostarp par maksājumiem arodbiedrībai, dārgu dienesta auto uzturēšanu, neskaidru pasažieru skaita aprēķinu un citiem. Tā kā sadarbība ar Rīgas domi un „Rīgas satiksmi” neveidojas laba un skaidrību par pārvadātāja budžetu neizdodas gūt, deputāti Saeimā pieļauj, ka tarifu pamatotības pārbaudē varētu iesaistīt Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju. Tam gan vajadzīgi likuma grozījumi, tāpēc tas varētu būt tālākas nākotnes jautājums.
Valsts kontroliere Elita Krūmiņa atgādināja, kādi bija Rīgas domes vadības solījumi pagājušajā ziemā pēc „Rīdzinieka kartes” kampaņas – saglabāt zemas biļešu cenas, ja pieaugs Rīgā deklarēto cilvēku skaits.
Pēc kampaņas Rīgā esot deklarējušies 7000 cilvēku, un, pateicoties viņiem, papildus ieņēmumi ir 15 miljoni eiro. Pērn Rīgas dome arī gadā paziņoja, ka, pateicoties tiem, kas deklarējās galvaspilsētā, varēs nodrošināt, ka biļete maksās 60 eirocentus, atgādināja Krūmiņa.
Jau ziņots, ka
Kamēr Rīgas pašvaldība ieplānotajā braukšanas maksas pieaugumā vaino valdību, kas nepiešķīra finansējumu nerīdzinieku pārvadājumiem, Valsts kontrole uzsver – pērn vasarā konstatētās nepilnības aizvien nav novērstas. Tās atrisinot, rastos naudas ietaupījums un braukšanas maksa, iespējams, pat nebūtu jāceļ. Valsts kontroliere Elita Krūmiņa uzsvēra, ka pat pēc konstatētajām nepilnībām pamanāmu pārmaiņu uzņēmumā „Rīgas satiksme” nav. Nerisināti palikuši vairāki jautājumi, piemēram, veids, kā pašizmaksas noteikšanai tiek prognozēts pārvadājamais pasažieru skaits.
