- Līdaka: Jāatlaiž, jo to neievēlējām
- Laizāne: Zvanīju un zvanīšu medijiem, taču tas nav spiediens
- Politoloģe: Dimanta dienas ir skaitītas
- Politisks lēmums vai administratīvs akts?
Līdaka: Jāatlaiž, jo to neievēlējām
Oficiālajos argumentos politiķi min mediju uzrauga neprasmi rīkoties ar naudu, ļaušanu radio «Skonto» raidīt krieviski, kā arī reputācijas zudumu. Tikmēr ārpus parakstītā iesnieguma izskan vienkārša nepatika pret personālijām, politiskās ietekmes dalīšana un mediju satura diktēšana.
Saeimas komisiju apvienotajā sēdē abi skatāmie jautājumi saistīti ar Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi (NEPLP). Pirmajā daļā aicinās Valsts kontroli (VK) skaidrot, cik pareizi padome sagatavojusi pērnā gada darba pārskatu. Revidentu atklātais avansa maksājums Latvijas Televīzijai (LTV) un Latvijas Radio (LR) ir viens no pārmetumiem, kura dēļ deputātu ieskatā padome ar steigu atbrīvojama. VK jau izteikusies, ka pārkāpumi jāizvērtē adekvāti un tad pirmkārt jāreaģē daudzmiljonu eiro izšķērdēšanas gadījumos.
Tomēr ārpus oficiālajiem izskan arī citi argumenti. Piemēram, deputāta Ingmāra Līdakas (ZZS) teiktais LR raidījumā «Krustpunktā».
„Padome būtu jāatlaiž kaut vai tikai tāpēc, ka ZZS savulaik neatbalstīja šīs padomes sastāvu. ZZS netika dota nekāda iespēja ietekmēt padomes sastāvu. Iepriekšējās reizēs tomēr NEPLP sastāvs tika veidots koleģiāli, ņemot vērā visu politisko partiju ieteikumus,” teica Līdaka.
Tādu pieeju asi kritizē deputāte Lolita Čigāne („Vienotība”), jo tas ir uzbrukums neatkarīgam mediju regulatoram. „Es domāju, ka Līdakas kunga teiktais skaidri iezīmēja šo virzienu. Šādā veidā mēs uzbrūkam mediju regulatoram – tas ir nopietni. Ļoti nopietni!” sacīja Čigāne.
Par kolēģiem, kas parakstījuši aicinājumu atlaist padomi, Čigānei trīs secinājumi.
„Viens – ieviest politiski paklausīgākus locekļus. Otrs – ir vēlme ieviest tādus padomes locekļus, kas darbotos komercmediju interesēs un tik ļoti nemēģinātu ņemt vērā sabiedrisko mediju intereses, kā tas ir šobrīd. Trešais – tas, ka vienkārši nepatīk Dimanta kunga komunikācija un gribas viņam atriebties. Vienkārši gribas pārgriezt rīkli!” uzskaita Čigāne.
Laizāne: Zvanīju un zvanīšu medijiem, taču tas nav spiediens
Par mediju uzraugu atbildīgās Saeimas komisijas vadītāja Inese Laizāne (Nacionālā apvienība) gan teic, ka pirms lēmuma pieņemšanas jāuzklausa visas puses. Taču deputātu vēlme noteikt sabiedrisko mediju saturu nav nekas svešs arī Laizānei brīžos, kad, piemēram, radio ziņās neskan tieši tas, ko tobrīd gribētu dzirdēt viņa. „Es pati esmu jautājusi radio vadībai un varu pastāstīt konkrētu gadījumu. Kad notika Latgales dziesmu svētki, ik pa stundai bija ziņas – es noklausījos: bija gan par [ASV prezidentu Baraku] Obamu, gan par korupcijas skandālu futbola federācijā [FIFA] un nevienu reizi nedzirdēju, ka Daugavpilī notiek dziesmu svētki. Es varu apsolīt, ka arī turpmāk tā darīšu. Es neuzskatu, ka es izdaru spiedienu,” teica Laizāne.
Laizānes teiktais apliecina ekspertu vērtējumu, ka politiķi ar personāliju maiņu mediju uzrauga padomē izdara spiedienu uz sabiedriskajiem medijiem. Taču runa esot arī par sabiedriskā pasūtījuma naudas sadali, licenču izsniegšanu un citām regulatora funkcijām. Saeimas lielāko koalīcijas partiju līderi, kas padomi rosina atbrīvot, argumentēt izvairās un no medijiem bēg.
Politoloģe: Dimanta dienas ir skaitītas
Rīgas Stradiņa universitātes Politikas zinātnes katedras vadītāja profesore Ilga Kreituse notiekošo vērtē kā Saeimas pozīcijas nerēķināšanos ar opozīciju. Kad iecēla pašreizējo padomi, ZZS koalīcijā nebija.
„Es domāju, ka jautājums par to, kas pārraudzīs medijus, saistās ar vienu frakciju – ZZS. Ja apstiprinātu komisijas vadītāju un pašu komisiju atsevišķi, tad nomainītu Dimanta kungu un ieliktu citu cilvēku no „zaļajiem zemniekiem”. Šobrīd ZZS nav citu iespēju, kā nodemonstrēt savus muskuļus, ko tā jau izdarīja, vēlot prezidentu,” sacīja Kreituse, piebilstot, ka arī „Vienotība” ir ieinteresēta saglabāt labas attiecības ar ZZS. „Dimanta kunga dienas ir skaitītas,” secināja Kreituse.
To, vai un kurus Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļus atlaist, Saeima, visticamāk, lems 8. jūlija ārkārtas sēdē pēc jaunievēlētā Valsts prezidenta «zaļzemnieka» Raimonda Vējoņa svinīgā solījuma.
Politisks lēmums vai administratīvs akts?
Saeimai gan vispirms pašai sev būs jādefinē, vai atlaišana ir politisks lēmums vai administratīvs akts. Par pēdējo sliecas domāt Saeimas Juridiskais birojs, jo tad padomes locekļiem būtu iespējas atbrīvošanu apstrīdēt administratīvajā tiesā.
Taču tas būtu arī precedenta gadījums, uzskata konstitucionālo tiesību eksperts Edgars Pastars.
„Tā nekad atjaunotajā Latvijā nav bijis. Šajā procesā politiskā ieskata praktiski nedrīkst būt, visam jābūt balstītam uz pierādījumiem. (..) Tas nozīmē, ka pārkāpumiem jābūt būtiskiem, un tas nozīmē, ka Saeimas lēmums pirmo reizi diezgan skrupulozi Latvijas vēsturē varētu tikt vērtēts administratīvajā tiesā,” sacīja Pastars.
Ja Saeimas lēmums būtu politisks, to īpaši argumentēt nevajadzētu. Taču tādu situāciju nepieļauj likumā konkrēti minētie trīs punkti, saskaņā ar kuriem mediju uzraugu var atlaist.
Saeimas iejaukšanos mediju regulatora funkcijās un steigu tā atlaišanā kritizē Latvijas Žurnālistu asociācija un citas nevalstiskās organizācijas. Savukārt Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas pārstāve mediju brīvības jautājumos Duņa Mijatoviča aicinājusi politiķus respektēt Latvijas mediju uzrauga neatkarību.
Jau ziņots, ka jūnija vidū vairāku Saeimas frakciju deputāti parakstīja ierosinājumu atlaist visus NEPLP locekļus. Iesniegumu par NEPLP atlaišanu parakstījuši - Solvita Āboltiņa un Kārlis Šadurskis no "Vienotības", Augusts Brigmanis, Andris Siliņš un Ingmārs Līdaka no Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS), Artuss Kaimiņš, Mārtiņš Bondars, Mārtiņš Šics un Dainis Liepiņš (Latvijas Reģionu apvienība).
NEPLP tiek pārmesta neefektīva rīcība ar budžeta naudu, krievu valodas pieaugums „Radio Skonto” un rupjības radio Pieci.lv. Elektronisko mediju uzraugs un arī abu sabiedrisko mediju pārstāvji gan atzinuši, ka pārmetumi ir nevietā.
Padomes vadītājs Ainārs Dimants uzskata, ka šis ierosinājums ir politiski motivēts.
Trešdienas, 1.jūlija, vakarā LTV «Sastrēgumstundas» speciālizlaidums - Kāds ir NEPLP atlaišanas plānu mērķis?
