Saeima pēc vairāk nekā piecus gadus ilga darba pieņem Psihologu likumu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Pēc vairāk nekā piecus gadus ilga darba Saeima ceturtdien, 30.martā, galīgajā lasījumā atbalstīja Psihologu likumu, kas regulēs psihologu profesionālo darbību Latvijā.  

Psihologu likumu atbalstīja 58 deputāti, bet pret to bija 19 un neviens balsojumā neatturējās. 

Likums definē psihologa profesionālo darbību, paredzot, ka patstāvīgi to var veikt tikai sertificēts psihologs. Lai iegūtu tiesības pretendēt uz psihologa sertifikātu, pēc izglītības iegūšanas personai būs vismaz gads jāstrādā psihologa-uzrauga pārrraudzībā.

Psihologu specializācija paredzēta sešās darbības jomās – izglītībā un skolu psiholoģijā, darba un organizāciju psiholoģijā, klīniskajā un veselības psiholoģijā, juridiskajā psiholoģijā, konsultatīvajā psiholoģijā un militārajā psiholoģijā, informē Saeimas Preses dienestā.

Informāciju par Latvijā praktizējošiem psihologiem apkopos psihologu reģistrā. Tā pārzinis būs Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD), kas nodrošinās reģistra publisku pieejamību.

Par psihologa reģistrāciju būs maksājama valsts nodeva.

Likumā noteikts, ka psihologa profesionālo darbību ir tiesīga veikt persona, kas apguvusi valsts akreditētu bakalaura studiju programmu psiholoģijā un maģistra studiju programmu psiholoģijā, kuru kopējais apjoms ir vismaz 200 kredītpunkti. Turklāt vienai no apgūtajām studiju programmām jābūt profesionālajā studiju programmā.

Līdz šim praktizējošiem psihologiem ar atbilstošu izglītību un darba pieredzi būs noteikts trīs gadu pārejas periods un sertifikāta saņemšana būs obligāta no 2020.gada.

Savukārt psihologi ar zemāku izglītības līmeni un pieredzi līdz 2022.gadam varēs praktizēt psihologa-uzrauga pārraudzībā. Visos gadījumos personām, kas veic psihologa profesionālo darbību, būs jāreģistrējas psihologu reģistrā. 

Psihologu profesionālās darbības izvērtēšanai un uzraudzībai veidos īpašu Psihologu sertifikācijas padomi, ko veidos izglītības un zinātnes ministrs un kurā iekļaus piecus valsts institūciju pārstāvjus un pa diviem pārstāvjiem no Latvijas Psihologu apvienības un Latvijas Psihologu asociāciju federācijas.

Savukārt psihologu sertifikāciju veiks šim nolūkam izveidotas komisijas. Psihologa sertifikāts būs jāatjauno ik pēc septiņiem gadiem. 

Likums stāsies spēkā no nākamā gada. Likumprojektam ir ļoti ilga vēsture. Saeimas iepriekšējais sasaukums ar regulējumu sāka strādāt vēl 2011. gadā, atgādināja Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas vadītāja Aija Barča (Zaļo un zemnieku savienība). 

"12. Saeima ir strādājusi ar šo likumprojektu no 2014. gada 15. decembra. Un tagad likumprojekts ir sagatavots trešajam lasījumam. Kaut gan tas arī nav raksturīgi, izstrādājot likumprojektus, bet diemžēl tā nu ir, ka uz trešo lasījumu mums ir 116 priekšlikumi,” sacīja Barča.

“Un līdzās likumprojektam "Psihologu likums" ir otrs likumprojekts – grozījums likumā par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu. Līdz ar to psihologs tiek atzīts par reglamentētu profesiju,” norādīja Barča.

Jau ziņots, ka, skatot Saeimā Psihologu likumu, iezīmējās krasas nozares organizāciju viedokļu atšķirības. Tā Latvijas Psihologu arodbiedrība iesniedza Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā atklāto vēstuli, ar kuru pauž būtiskus iebildumus pret likumu. Pretēju viedokli, atbalstot likumprojektu, pauda citas psihologu organizācijas.

Pašlaik psihologi ir minimāli kontrolēti, taču jaunajā kārtībā psihologiem būs obligāti jāiegūst sertifikāts un tie tiks dalīti jomās. Šie likumprojekta aspekti sašķēluši nozares organizācijas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti