Lai gan iecere, ko VK vēlas dabūt caur Saeimu likumprojekta formā nebūt nav apjomīga – nu jau būs pagājis vairāk nekā pusgads. Tomēr likumprojekts apstiprināts vien pirmajā lasījumā.
Atbildīgā ir „Saskaņas” frakcijas deputāta Sergeja Dolgopolova vadītā komisija. Tai nodotā ideja ir vienkārša – ja kāds nodara zaudējumus, tad VK ir tiesības tos piedzīt no vainīgā. Tas būtu efektīvāks veids, nekā šobrīd – tikai caur tiesu. Turklāt tāda sistēma Eiropā jau darbojas, piemēram, Francijā, Beļģijā, Spānijā un Itālijā un citur.
„Nu, es domāju, likumdošanas izmaiņas, ja ir liela vēlme, mēs zinām, mūsu valstī var izdarīt ļoti ātri!” saka valsts kontroliere Elita Krūmiņa.
Piemēram, Zemkopības ministrijā tad varētu piedzīt ap 25 000 eiro, kas nepamatoti izlietoti prēmijām, papildatvaļinājumiem un pakalpojumu apmaksai. Latvijas pastā ap 6000 eiro par darbinieku privātiem braucieniem ar dienesta auto, bet Brocēnu pašvaldībā - ap 4000 eiro par dubultsamaksu grāmatvežiem.
Tāda stingrība gan varētu būt nepanesama, tā noprotams no sarunām Saeimā. „Šeit, es saku. Šeit ir daudzi iebildumi, teiksim, pirmām kārtām, no pašvaldībām,” pauž Dolgopolovs.
Kāds Zaļo zemnieku savienības (ZZS) frakcijas deputāts ir gājis vēl tālāk. Pēc apspriešanās ar savējiem, viņš iesniedzis priekšlikumu VK iniciatīvu noraidīt jau pašā saknē. „Tomēr to pantu nevajag. Mums nevajag vēl vienu represīvo iestādi, jo šobrīd manā skatījumā ir pietiekoši, kas var pārbaudīt tiesiskumu, izvērtēt, sodīt,” pauž Saeimas deputāts (ZZS) Valters Dambe. Viņš norāda, ka jau ir nodotas vairākas lietas, kurās no amatpersonām prasa piedzīt izšķērdēto naudu.
Astoņu gadu laikā (2006-2014) VK tiesībsargājošām iestādēm ir ziņojusi par 168 gadījumiem, kad revīzijās konstatēti pārkāpumi. Bijuši 80 kriminālprocesi, bet no tā līdz šim notiesājoši spriedumi - tikai pieci, tikai 33 administratīvi sodi, bet 16 gadījumos – iestājies noilgums.
To, ka situācija nav normāla un VK priekšlikums ir jāatbalsta, atzinuši gan KNAB, gan Ģenerālprokuratūra, gan Tieslietu ministrija un citi. Pret ir tikai Latvijas Pašvaldību savienība. Bet tieši pašvaldību pretestība esot jāņem vērā – tā uzskata deputāts Dambe. Viņaprāt, sodi aizbaidīšot darbiniekus. „Mums jau trūkst cilvēku, kas strādā Latvijas pārvaldē – vietējo, latviešu,” saka Dambe.
VK gan norāda, ka gadījumos, kad tiks lemts par zaudējumu piedziņu, vainotajai personai tik un tā paliks vēl iespēja vērsties tiesā. Bet esot skaidrs, ka tā kā līdz šim palikt nedrīkst. „Aiz katra šī pārkāpuma stāv konkrēts cilvēks, kas to ir izdarījis un neseko nekāda atbildība. Līdz ar to viņš jau arī turpmāk darīs to pašu un tā arī turpinās,” pauž Krūmiņa.
Tāpēc arī VK nav pārsteigti par tik lielu pretestību. Kad otrais lasījums Saeimā gaidāms, pagaidām prognožu nav. „Sabiedrībā šis piedāvājums ir ļoti populārs un izsauca lielu atsaucību. Tāpēc bremzēt es to nekādā gadījumā netaisījos, netaisos un netaisīšos!” atzīmē Dolgopolovs.
Taču – lai kāds liktenis projektu piemeklētu – tas būšot zināms līdz gada beigām.
