Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) un Latvijas Izglītības vadītāju asociācija (LIVA) aicināja prezidentu Raimondu Vējoni neizsludināt “lojalitātes grozījumus”, Arodbiedrības uzskata, ka šīs normas ar nozari nav izdiskutētas un nav saprotamas.
Raidījumā ''Pēcpusdiena'' LIZDA vadītāja Inga Vanaga skaidroja, ka katrs, kas var pieņemt lēmumu par skolotāja atlaišanu, – skolas direktors, pašvaldība vai Izglītības kvalitātes dienests – to varēs izdarīt pēc savas izpratnes un vērtību skalas, kas katram var būt atšķirīga.
Viņa arī pauda, ka būtu jādiskutē ar drošības dienestiem par to, cik šī problēma vispār ir aktuāla.
Šadurskis (“Vienotība”) raidījumā “Pēcpusdiena” savukārt pauda nožēlu, ka arodbiedrība pakļāvās populismam.
Viņš kārtējo reizi pauda, ka likumā nav ielikts nekas jauns, jo likumā jau pirms diviem gadiem bija noteikts, ka pedagogiem jābūt lojāliem. Un toreiz arodbiedrība neiebilda, lai gan arī toreiz nebija definīcijas, kas ir lojāls, sacīja ministrs, norādot, ka tad jau arodbiedrībai vajadzēja protestēt pirms diviem gadiem.
Ministrs skaidroja, ka gala lēmumu par kāda skolotāja atlaišanu varēs pieņemt Administratīva tiesa un izvērtējums būs tiesas kompetencē.
Viņaprāt, aicinājums neizsludināt likuma grozījumus ir arī bezatbildīgs, jo šajos likuma grozījumos ir ielikts finansējuma avots skolotāju algu reformai, tiesa, neprecizējot, kā tieši šīs lietas ir saistītas.
Tikmēr skolotāji reģionos arī vēlas saprast, kurā brīdī pedagogi likuši valdībai apšaubīt viņu lojalitāti pret valsti. Piemēram, vairāki Ventspils pedagogi ir neizpratnē, kāda iemesla dēļ pieņēma šādus grozījumus, viņuprāt, tā dēvētie lojalitātes grozījumi savā ziņā nozīmē izteikt pedagogiem neuzticību.
“Ierakstīt likumā un to izmērīt, kurš ir lojāls, kurš nav lojāls, tas ir mazliet aizskaroši, jo skolā pedagogi un darbinieki vienmēr ir bijuši lojāli savai valstij, savai pilsētai un savai skolai, savai darba vietai, kur strādā. Manuprāt, nemaz citādāk nevar būt,” pauda Ventspils 2. pamatskolas direktore Sintija Birziņa.
Pēc Ventspils pilsētas domes Izglītības komisijas vadītāja Jāņa Vītoliņa domām, likuma grozījumi par lojalitāti var nopietni ietekmēt atmosfēru nelatviešu skolās.
“Tas ir tāds solis kādā iebaidīšanas virzienā. Solis sabiedrības šķelšanas virzienā, jo neapšaubāmi - tas, protams, nav uzrakstīts -, bet ir tāda sajūta, ka tas ir tieši vērsts pret mazākumtautību skolu pedagogiem," pauda Vītoliņš.
Līdz pat šim brīdim ir aktuāls jautājums par to, pēc kādiem kritērijiem noteiks - ir pedagogs lojāls pret savu valsti vai nav.
“Vai vienmēr tas, kas dzied visskaļāk himnu, vai tas, kas, deklamēs skaļi tautasdziesmas, būs arī tas lojālākais? Un rodas man tāds jautājums: vai mēs pārāk daudz uzmanības neveltām tam, kā apkarot nelojalitāti, bet varbūt vajadzētu arī padomāt un radīt apstākļus, lai nerastos šie nelojālie cilvēki,” sacīja Ventspils Izglītības pārvaldes vadītājs Aldis Slavinskis.
Jau vēstīts, ka Saeima trešdien, 23.novembrī, pēc vairāk nekā stundu garām debatēm tomēr galīgajā lasījumā atbalstīja izmaiņas Izglītības likumā, kas paredz sabiedrībā daudz apspriestos "lojalitātes grozījumus", kuri ļauj atlaist nelojālus skolotājus.