Dienas notikumu apskats

Pašvaldību vēlēšanās pagaidām visvairāk sarakstu iesniegusi ''Saskaņa''

Dienas notikumu apskats

Britu premjere Meja paziņo par ārkārtas vēlēšanām

PVN likmi medikamentiem necels; naudu veselības aprūpei meklēs citur

Sabiedrisko mediju sērijā «Farmācijas neredzamā vara» akcentētās problēmas risinās darba grupā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Sabiedrisko mediju Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas sērijā "Farmācijas neredzamā vara" akcentētās problēmas farmācijas jomā tiks risinātas Veselības ministrijas (VM) darba grupā, kas ar risinājumiem atsevišķām problēmām plāno nākt klajā rudenī.

Sabiedrisko mediju sižetu sērijā par farmāciju izgaismojās vairākas problēmas. Latvijā izpletušās aptieku ķēdes, pārņemot individuālās aptiekas, vairākās Latvijas pilsētās, kā arī ap lielajām slimnīcām ir izveidojušies viena tīkla monopoli, un nejūtot konkurenci šīs aptiekas var likt maksimālo pieļauto piecenojumu. Bet aptieku tīklu īpašnieki farmaceitiem dod prioritāri pārdodamo zāļu sarakstus un mēneša plānus, kas jāizpilda.

Turklāt savu varu farmācijas uzņēmumi audzē, veidojot vertikālas struktūras, kad aptieka pieder vairumtirgotājam vai zāļu ražotājam, vai tos vieno kopīgs īpašnieks, kas rezultējas ar nesamērīgu varu tirgū.

Saeimas sociālo un darba lietu komisijas vadītāja Aija Barča (Zaļo un zemnieku savienība) deputātu reakciju uz atklātajiem faktiem solīja teju nekavējoties. Uz to gan nācās gaidīt ilgāk – teju divus mēnešus, taču diskusijas, ko darīt, tomēr sākušās.  

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē par problēmjautājumiem, kas izkristalizējās sabiedrisko mediju farmācijai veltītajā pētījumā "Farmācijas neredzamā vara", otrdien, 18. aprīlī, sprieda gandrīz divas stundas.

Farmaceiti arī deputātiem apliecināja, ka sistēmā, kāda izveidojusies un kurā individuālās aptiekas zaudē tīkliem, nereti jūtas kā ķīlnieki.

"Tā ir kļuvusi tāda izkropļota, konkurence ir ar mārketinga aktivitātēm, akcijām, bet mums būtu tas primārais – farmaceitiskā aprūpe. Likumos viņa visur ir iestrādāta, un tas būtu mūsu darbības pamatu pamats. Bet tā vide mūs veido savādākus," teica Aptieku biedrības valdes priekšsēdētāja, farmaceite Agnese Ritene.

Farmaceitu organizācijās atgādina, ka brīdinājumi par šādu situāciju izteikti jau sen, tostarp šīs pašas komisijas sēdēs. Tomēr otra puse – lielo aptieku tīklu pārstāvji - paliek pie sava, ka kopumā problēmu nav.

Vēl viens no pārspriestajiem jautājumiem - bonusi aptieku darbiniekiem par pārdoto preci. Tie profesionāļiem nav komfortabli, norādīja Farmaceitu biedrībā. Taču lielākā daļa farmaceitu ir darba ņēmēji konkrētos uzņēmumos, nevis biznesa īpašnieki.

"Un skaidrs, ka viņiem ir kaut kādā veidā jāpielāgojas šai lietai," Farmaceitu biedrības prezidente Kitija Blumfelde uzsvēra, ka ar kolēģiem daudz runā par to, ka jārīkojas saskaņā ar Ētikas kodeksa principiem.

Ja par farmaceita, iespējams, neētisku rīcību ziņo, tad Ētikas komisija skata konkrētos jautājumus. Tiesa, saistībā ar bonusu sistēmu sūdzības biedrībā nav saņemtas. Lai risinātu situāciju, kad par preces pārdošanu aptiekas darbiniekam piemaksā, jāmaina sistēma, uzskata Blumfelde.

"Jāveic pietiekami noteikta reforma, kuras ietvaros mēs varētu pāriet, līdzīgi kā tas ir attīstītās zemēs, ka aptieka nav kaut kāds mazumtirdzniecības speciālais veikals,

kā tas šobrīd tiek traktēts, bet, ka aptieka ir pakalpojuma sniegšanas vieta un ka cilvēks maksā nevis kaut kādu mistisko zāļu uzcenojumu, bet maksu par pakalpojumu, ko farmaceits sniedz," sprieda Blumfelde.

Sēdē runāja arī par problēmu, ka Latvijā aizvien ir novadi, kuros nav aptiekas. Veselības ministrijā (VM) gan norāda – aptieku skaits ir pietiekams un arī to izvietojums esot apmierinošs.

"Ja no 110 novadiem divos novados nav aptiekas, kur principā arī iedzīvotāju skaits ir kritisks, nevar uzskatīt, ka tas ir ļoti slikts rādītājs," sacīja VM Farmācijas departamenta direktore Diāna Arāja.

Tikmēr holdinga "Repharm" (kurā ir arī "Mēness aptiekas") vadītājs Dins Šmits norādīja, ka konkurence starp aptiekām Latvijā ir pietiekami liela. Bet Saeimas deputāts Andris Bērziņš (Zaļo un zemnieku savienība) atgādināja par riskiem, kas saistīti ar aptieku ķēžu koncentrēšanos slimnīcās un to apkārtnē.

"Ja tur izraksta kādas zālītes, tad neskries kaut kur citur, skries uz to pašu slimnīcas aptieku. Pašlaik notiek diezgan nopietnas cīņas par to, kura no tām aptiekām tajās slimnīcās būs un kādā veidā tas viss notiks. Es domāju, ka Veselības ministrijai vajadzētu paskatīties gan Austrumu slimnīcas jautājumā, gan Stradiņa slimnīcas jautājumā.

Tur ir ļoti nopietnas cīņas par to, kas iekaros šo tirgu šajā mazajā pleķītī, bet tas ir ļoti dārgs un ļoti izdevīgs," uzskata Bērziņš.

Pēc viņa domām, būtu jāveic izmaiņas Farmācijas likumā, taču no VM puses nav vērojama "liela vēlēšanās" vērst situāciju uz labo pusi. To, ka atvērt Farmācijas likumu vairās, apliecina VM parlamentārā sekretāra Jāņa Trupovnieka otrdien sēdē teiktas, to salīdzinot ar pandoras lādes atvēršanu. Tomēr ministrija ir nolēmusi veidot darba grupu, lai to izvērtētu.  

VM gan norādīja, ka aptieku ķēžu koncentrācija Latvijas slimnīcās, kā arī pilsētās jāuzrauga Konkurences padomei (KP). Lielākoties šādus minimonopolus veido "Mēness aptiekas". Latvijas Radio arī noskaidroja, ka, piemēram, neraugoties uz KP ierobežojumiem pērn, "Mēness aptiekām" tomēr izdevās atrast veidu iegādāties aptieku Stradiņa slimnīcas teritorijā.

Komisijas sēdē iesaistītās puses vairākkārt uzsvēra, ka zāļu cenas Latvijā salīdzinot ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm ir zemas. Arī "Mēness aptieku" pārstāvis Šmits to norādīja. "To pierāda viens skaitlis. Zāļu lieltirgotavu apgrozījums kopējais ir ap 400 miljoniem eiro gadā. Tātad ¼ daļa, aptuveni 100 miljoni eiro, tiek reeksportēta. Tātad zāļu cenas citās Eiropas valstīs ir atšķirīgas un ir tendence šīs zāles reeksportēt atpakaļ."

Savukārt pirms trim gadiem veiktā pētījumā, salīdzinot astoņas valstis, secināts, ka tur, kur ir zemāks iekšzemes kopprodukts (IKP) uz iedzīvotāju un zemāka iedzīvotāju pirktspēja, zāļu pieejamība ir apgrūtināta. Proti, pēc šī pētījuma datiem, Latvijā, Igaunijā un Čehijā iedzīvotāji par zālēm maksā dārgāk nekā Francijā, Vācijā, Zviedrijā, Portugālē un Grieķijā.

Lai risinātu jautājumus, piemēram, par farmaceitisko aprūpi un zāļu cenām, VM veidos darba grupu. Tajā deleģēs strādāt arī Saeimas komisijas pārstāvjus. Darba grupā skaidros, kā varētu risināt pastāvošās problēmas un vai vajadzīgas izmaiņas pastāvošajā regulējumā. Ministrijā plāno, ka ar rezultātiem darba grupa varētu nākt klajā rudenī.

Jau ziņots, ka Latvijas Radio un Latvijas Televīzija rub rikā "Farmācijas neredzamā vara" akcentēja vairākas problēmas, tostarp to, ka aptiekās ir saraksti ar primāri iesakāmām zālēm un bonusi par to pārdošanu, lielo aptieku tīklu augšanu un neatkarīgo aptieku daļas mazināšanos, un citas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti