No kopējā finansējuma 144 tūkstoši tiks novirzīti Latvijas Televīzijas korespondentam Briselē, tostarp sakaru nodrošināšanai, savukārt vairāk nekā 383 tūkstoši eiro paredzēti Latvijas Radio un Latvijas Televīzijai sabiedrības saliedēšanai, nacionālas identitātes un valsts valodas pozīcijas nostiprināšanai.
Finanšu ministrs Jānis Reirs ("Vienotība") pirmdienas vakarā pēc valdības ārkārtas sēdes žurnālistiem sacīja, ka līdzekļi sabiedriskajiem medijiem piešķirti, lai stiprinātu informatīvo telpu visā Latvijā.
Viņš arī informēja, ka valdība vienojusies nelūgt līdzekļu samazinājumu valsts pārvaldes neatkarīgajām institūcijām, bet arī nepalielināt tām finansējumu, atbalstot vien dalību divās starptautiskās konferencēs Satversmes tiesai un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam.
"Līdz ar to tas ir vienīgais palielinājums. Visu, kas skar jaunu darba vietu radīšanu un algu pieaugumu, mēs neatbalstījām," pauda ministrs.
Latvijas Radio iepriekš izplatīja medijiem paziņojumu, kurā uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Aldis Pauliņš norādīja, ka, samazinot Latvijas Radio finansējumu, tiks ietekmēts tā veidotā satura apmērs.
"Ja netiek atbalstīti Latvijas Radio priekšlikumi, Latvijas Radio 2016.gadā faktiski jārēķinās ar jūtamu kopējo valsts dotācijas līdzekļu samazinājumu salīdzinājumā ar iepriekšējiem periodiem," teikts paziņojumā, piebilstot, ka līdz ar to radio budžetā radīsies 800 tūkstoši eiro iztrūkums.
"Šāda apjoma samazinājums uzskatāms par pietiekami būtisku, kas var radīt riskus Latvijas Radio darbības nodrošināšanai līdzšinējā apmērā un Latvijas Radio uzdevumu un funkciju pienācīgai izpildei," pauda radio.
Jau vēstīts, ka valdība ārkārtas sēdē pirmdien aiz slēgtām durvīm apstiprināja nākamā gada budžeta projektu.
