• Piektdiena, 2017. gada 24. februāris
  • Vārda diena: Diāna, Dina, Dins
Rīgā -1°C, R vējš 6.7m/s

RTA rektors: Latgale nav spējusi izmantot pierobežas potenciālu cilvēkresursu saglabāšanā

Ieteikt šo rakstu

5 komentāri | Latvijā

Latgale nav spējusi efektīvi izmantot pierobežas potenciālu, tādēļ pašvaldībām finansējums vairāk būtu jāiegulda cilvēkos – lai radītu jaunas darbavietas un augsti attīstītas tehnoloģijas, ir pārliecināts Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas (RTA) rektors Edmunds Teirumnieks.

Teirumnieks, taujāts par Rēzeknē notikušā foruma “Latvijas ilgtspējas dimensijas – izglītoti cilvēki un dabas vērtību saglabāšana” izvēlēto nosaukumu un vai ir pamats uztraukties par izglītības un cilvēku resursu pazaudēšanu Latgalē, uzsvēra, ka izglītības līmenis ir tas, kas iespaido cilvēkus - kā viņi skatās, novērtē un redz perspektīvas dabā, īpaši aizsargātās dabas teritorijās. “Vienai iedzīvotāju grupai tā ir slogs un nasta, citiem iespēja,” sacīja rektors.

Latgales lielākā problēma ir tā, ka lauki palikuši tukši un 10 gadu laikā slēgtas 11 izglītības iestādes, uzsvēra Teirumnieks.

Tāpat Latgalē ir augsts bezdarba līmenis un pašvaldības nespēj izmantot Eiropas struktūrfondu finansējumu un strādāt uz to, lai maksimāli piesaistītu jauniešus un radītu jaunas darbavietas: “Mums ir potenciāls līdzekļu apjoms, mēs no plānošanas modeļa neesam devuši efektīvāko, lai būtu gan iedzīvotāju resursu saglabāšana, gan uzņēmējdarbības veicināšana. Neizmantojam to pierobežas potenciālu, ko varētu izmantot Latgalē,” sacīja rektors, piebilstot, ka arī kaimiņiem lietuviešiem iet "kā pa celmiem", tomēr tur pašvaldības, kuras atrodas reģionos, tik strauji nezaudē cilvēkresursus:

“Ja gribam šeit kaut ko attīstīt, tad cilvēkam ir jābūt izglītotam, ar jaunajām tehnoloģijām jābūt uz “tu”.”

Nauda, ko pašvaldības sadala centralizēti, būtu jāsadala lokāli, uzvēra Teirumnieks. Piemēram, poļi un lietuvieši lielus apjomus no finanšu resursiem iepludina jaunu iekārtu un tehnoloģiju radīšanā uzņēmumos, savukārt Latgalē vairāk ir orientējušies uz kultūras vajadzībām: “Ir jārada pievienotā vērtība caur produktu ražošanu, un tas nodrošinās jaunas darbavietas,” pārliecināts ir rektors.

RTA rektors: Latgale nav spējusi izmantot pierobežas potenciālu cilvēkresursu saglabāšanā

Rektors stāstīja, ka RTA studenti apgūst jaunākās tehnoloģiskās iekārtas, kādu daudzos uzņēmumos Latgalē pat neesot: “Viņam darba praktiskās iemaņas un zināšanas ir augstākas nekā tajā brīdī, kad viņš ienāks darba tirgū.”

Daudzi studenti gan par sava darbavietu izvēlējušies Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīcu, taču

reģionos atalgojums var būt pat 40-60% zemāks nekā Rīgā, tāpēc lielākā daļa jauno speciālistu neizvēlas palikt reģionos.

Pēdējos četrus gadus studējošo skaits RTA palicis nemainīgs, tas ir ap 1800 studentu, kā arī sekmīgi izdodas piesaistīt ārzemju studentus. Pozitīvais aspekts esot, ja absolventam ir nodrošināta darbavieta, viņš arī paliks Latgalē. Drīz Rēzeknē plānots biznesa inkubators, kas kalpos par stimulu iekļaut un dibināt jaunus uzņēmumus, pārliecināts ir Teirumnieks.

Ziņots, ka novembrī Rēzeknē ar īpašu forumu “Latvijas ilgtspējas dimensijas – izglītoti cilvēki un dabas vērtību saglabāšana”, kas veltīts vides un reģionālās politikas jautājumiem Latvijā un Latgalē, RTA uzsākts pasākumu cikls, kas veltīts Latvijas un Latgales kongresa simtgadei. Foruma aktivitātes turpināsies arī nākamgad Ludzā, Madonā un Līvānos, bet noslēgsies nākamā gada aprīlī Rēzeknē. 

Komentāri (5)

Neslāvs

Latgale ir labs piemērs, kas var notikt, ja ļausim padomju migrantiem uzkundzēties un piekļūt valsts institūcijām.
vilnis emsins

vilnis emsins

ar tadu ierednu nelikumibam driz latgale apzinati tiks pazudinata un cilveku vieta politiku apzinatas ricibas del ta nebus tuksa vieta ,augs koki un medijuma dzivnieki arzemniekiem ja ta turpinasies

ha

jā, sasakaņa labi aapzog savu elektorātu

eh

Nu ko viņš murgo, Latgali ir iznīcinājuši tie paši ierēdnīši un visādi ministri unb vispār valsts politika, kad tikko tika atjaunota Latvijas valsts, visi līdzekļi un eiropas fondi sākotnēji tika pie Rīgas un kurzemniekiem, latgale tika apdalīta tai figa, uzreiz tika slēgtas ražotnes Jēkabpilī, Rēzeknē Daugavpilī, bezdarbs, neziņa par nākotni cilvēkus dzina prom

ha

blēņas, lielajās Latgales pilsētās ES nauda uz vienu cilvēku ir lielāka, nekā Rīgā.

Pievienot komentāru

Pievienot atbildi

Komentēt vari arī ar savu draugiem.lv vai Facebook profilu!

Atlikušo simbolu skaits: 1000