Valsts prezidenta pārstāve Līga Krapāne norādīja, ka vēstule Kirilam tiks nodota ceturtdien. Viņa pauda, ka šis ierosinājums nav atteikums, bet gan lūgums pārcelt vizīti uz vēlāku laiku, visticamāk, rudenī.
Krapāne atzina, ka šī rosinājuma pamatā ir notikumi pēdējā mēneša laikā Krimā un Ukrainā, kā arī Krievijas politika. Vēstule ir parakstīta jau 17.martā.
Patriarham Kirilam ir īpaša loma Krievijas Valsts prezidenta protokolā.
Svinīgos pasākumos viņš Kremlī sēž līdzās prezidentam Vladimiram Putinam. Tāpat viņš regulāri dodas ārvalstu vizītēs un var nodot vēstījumus no Kremļa saimnieka. Tas ir viens no veidiem, kā uztur dialogu ar valstīm, kuru pareizticīgo baznīca saistīta ar Maskavas patriarhātu, bet kurās Krievijas prezidents nav bijis valsts vizītēs.
Kirils izvairījies komentēt Ukrainas notikumus, taču nosodījis garīdzniekus, kas Kijevas Maidanā nostājās opozīcijas pusē. 2012.gada novembrī patriarhs Kirils paudis satraukumu par nepilsoņu likteni un neonacisma atdzimšanu Latvijā, kā arī izteicās par krievu valodu kā otru valsts valodu. Šāda statusa noteikšana, viņaprāt, vairotu Latvijas starptautisko prestižu.
Veicinot Krievijas Pareizticīgās baznīcas lomu Ķīnā, Japānā un Taivānā, viņš paudis atbalstu austrumu cīņām kā jaunatnes audzināšanas līdzeklim, turklāt pats bijis arī līdzautors grāmatai par cīņas metodi sambo.
1990. gadu sākumā Kirilam pārmeta saistību ar Valsts drošības komiteju padomju gados. Atbilstoši neapstiprinātai informācijai viņa kodētais aģenta vārds bija “Mihailovs”. Kirilam pārmesta arī dārga Šveices pulksteņa valkāšana. Uzreiz pēc tam pulkstenis pazudis no Kirila rokas un ticis retušēts arī patriarhāta mājas lapā internetā.