Ukrainas gadījums ir parādījis, ka nav vērts gaidīt oficiālu kara pieteikumu un nepārprotamu pretinieka armijas tuvošanos valsts robežām, lai pateiktu, ka karš tiešām notiek. Tā uzsver jurists un bijušas aizsardzības ministrs Tālavs Jundzis. Tādēļ, viņaprāt, Satversmes 44. pants, kas paredz, ka "Valsts prezidentam ir tiesības spert nepieciešamos militarās aizsardzības soļus, ja kāda cita valsts Latvijai pieteikusi karu vai ienaidnieks uzbrūk Latvijas robežām", ir novecojis.
"Šeit ir problēmas divas. Pirmām kārtām tā, ka Ukrainā valsts drošību apdraudēja nevis ienaidnieks, kas pārkāpis valsts robežas pāri, bet tas ienaidnieks, kas atrodas iekšienē. Citiem vārdiem, vajadzētu mainīt šī panta redakciju un paredzēt, ka valsts prezidentam nevis ir tiesības, bet pienākums spert nepieciešamās aizsardzības soļus, un, nu man nav šobrīd labāka formulējama - es piedāvātu: "Ja Latvijas valsts neatkarība ir apdraudēta"," sacīja Jundzis.
To, ka izmaiņas, iespējams, vajadzētu, atzīst arī Aizsardzības ministrijā. "Satversme, protams, mums ir rakstīta 20. gadsimta sākumā atbilstoši izpratnei, kā karš tiek veikts un vadīts tajā laikā. Kopš tās reizes īpaši labojumi šajā tematikā Satversmē nav bijuši, nu no mūsu ekpertu viedokļa puses būtu jāpaŗdomā, vai ir iespējams uzlabot šo redakciju," teica Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Sārts.
Tā gan vēl esot tikai domu apmaiņa. Taču Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs pieļauj, ka tuvākajā laikā par Satversmes regulējumu jau varētu būt arī plašākas diskusijas, lai hibrīdkara laikā mēs neizrādītos rīkoties nespējīgi. "Bet es gribētu teikt, ka mums arī nevajag visiem uzskatīt, ka hibrīdkarš būs tikai tas karš, ar kuru mums nāksies sastapties. Jo parastā kļūda ir, ka mēs katru reizi mācāmies karot iepriekšējo karu," pauž Sārts un piebilst: "Līdz ar to, ja mēs redzējām hibrīdkaru, ir diezgan augsta ticamība, ka nākamreiz tas karš, kāds viņš varētu būt, tīri lai pārsteiguma momentu saglabātu, varētu nebūt hibrīdkarš".
Tomēr arī hibrīdkaram ir jābūt gataviem, uzsver eksperti. Tāpēc piektdien Kara muzejā notika arī diskusija par jaunās valsts aizsardzības koncepcijas sagatavošanu. Tā kā hibrīdkarš līdztekus militārajiem manevriem ietver ļoti daudz elementu, tostarp informatīvo karu, separātismu un provokācijas, tiek meklētas iespējas, kā to laikus atpazīt un novērst. "Hibrīdkarš ir viens liels izaicinājums. Tas nojauc robežu starp mieru un karu, kad teorētiskos miera apstākļos, kad mums neviens tieši neuzbrūk, bet ir novērojama citu valstu vēlme iejaukties mūsu iekšējās lietās un mainīt politiskos procesus," saka Austrumeiropas politikas centra pārstāvis Māris Cepurītis.
Viņš atzīst, ka Latvijā pastāv elementi, kuriem eskalējoties ir iespēja sniegt atbalstu hibrīdkaram
Paredzēts, ka jaunā valsts aizsardzības koncepcija tiks izstrādāta līdz nākamā gada rudenim.
Bažas par Baltijas valstu, to vidū Latvijas drošību radās pērn pavasarī, kad Krievijas anektēja Ukrainai piederošo Krimu. Pēcāk Krievijas atbalstītie kaujinieki iebruka Ukrainā un kaujas turpinās līdz pat februāra beigām.
Savukārt NATO valstis Baltijas valstu drošībai pievērsa lielāku uzmanību, palielinot tajās savus spēkus.
