Ēka, kurā mitinās Rīgas volejbola skola, savulaik būvēta PSRS čempionātā spēlējušās volejbola komandas "Aurora" vajadzībām. Tagad te trenējas neatkarīgās Latvijas jaunā volejbolistu maiņa, taču kopš 1971.gada, kad būve tika nodota ekspluatācijā uzlabojumi tikpat kā nav veikti. „Maksimālā temperatūra, ko mēs pie lielas apkures varam saglabāt ir, tie ir 15 grādi bērniem un administrācijas telpās 13 grādi. Es domāju, ka 21. gadsimtā tas neatbilst nekādām prasībām,” atzīst Rīgas Volejbola skolas direktore Ilze Kantore.
Kaut arī no iekšienes, skolas telpas šķiet tādas pašas kā daudzas citas, dārgais siltums te pazūd kā pa caurajiem sporta zāles logiem, tā pamatīgajām plaisām ēkas sienās.
„Dome ir iepazinusies un klātienē ir bijusi. Gadu atpakaļ tur bijām. Tur ir vairākas problēmas. Pirmais ir sporta zāles grīda, pēc tam ir logi. Viss, kas saistīts ar ēkas savešanas kārtībā. Tas ir viens no energoprojektiem, bet mēs nevaram panākt veidu, kā... Divas reizes esam iesnieguši pieteikumu ES naudai, bet divas reizes neesam saņēmuši,” saka Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks (GKR).
Šobrīd līdzekļi skolas renovācijai domes budžetā nav , jo prioritāte ir bērnudārzu attjaunošana un siltināšana. Tiesa Volejbola skolas siltināšana ir tikai viens no darbiem. Darbinieku bažas raisa augošās plaisas ēkas konstrukcijās. Ārsienās dažviet tās sasniedz jau vairāk nekā 10 centimetru platumu. Savukārt trenažieru zālē tās gada laikā no pāris milimetriem pastiepušās līdz teju diviem centimetriem. „Telpas ir apsekotas. Avārijas situācija tur nav,” uzsver Rīgas domes Īpašumu departamenta direktors Oļegs Burovs.
Lai arī Rīgas domes pārstāvji norāda, ka skola nav avārijas stāvoklī. Bērnu vecāki uzskata, ka plaisas skolas ārsienās var radīt apdraudējumu ne tikai pašai ēkai, bet arī bērniem, kas tajā mācās.
Māris Dikmanis pēc profesijas ir būvinženieris. Šajā skolā jau ceturto gadu trenējas viņa meita. Bažās par bērna drošību arī viņš vērsies pašvaldībā prasot rast iespēju ēkas remontam. „Ir redzams, ka tās plaisas ir nepieļaujami lielas. Jautājums vai tas stāvoklis progresē, vai ir nofiksējušās. Ja tās progresē, tad ir fiksēts, ka plaisas ir daži milimetri. Tagad redzam, ka tie ir daži centimetri. Tas liecina, ka konstrukcijai nav noturības, tā kā tas ir tikai laika jautājums, kad sāksies kaut kādas problēmas,” saka Dikmanis.
Būvinženieris norāda, ja deformācija turpināsies, tas var draudēt ar ārsienas sabrukšanu.
Tikmēr Kantore atzīst, ka nebūdama pārliecināta par bērnu drošību, viņa atkāpusies no amata. „Vai tad tiešām mums ir jāsagaida kaut kāda traģēdija, lai mēs meklētu vainīgo - kas ir kaut ko darījis un kas ir kaut ko nedarījis? Man tas arī visvairāk satrauc un godīgi sakot, tas man lika izdarīt izvēli turpmāko darba jautājumā (..) Es atstāju direktora amatu. Es uzskatu, ka es nevaru pildīt darbu, kurā es nevaru panākt bērniem drošus apstākļus,” nosaka Kantore.
Domē gan norāda, ka Volejbola skolas renovācijas projekts tagad ir pirmais rindā pēc atjaunošanai domātās Eiropas naudas. Ja pie līdzekļiem neizdosies tikt arī šoreiz, domnieki neizslēdz iespēju, ka nauda būs jāņem no pilsētas budžeta.
