Lai gan ūdens varētu radīt nepatīkamu smaku, to joprojām var lietot uzturā, par drošību stāsta „Rīgas ūdens” sabiedrisko attiecību speciālists Arturs Mucenieks.
„Šis ūdens, kuram tiks hlora daudzums paaugstināts līdz 0,5 miligramiem litrā, nekādi neietekmē cilvēka veselību,” sacīja Mucenieks. ”Jā, var patērētājs sajust specifisko hlora smaržu, taču, arī ja patērētājs šo ūdeni dzers, nekas viņa veselībai nekaitēs. Salīdzinoši varu teikt, ka baseinos, kurus cilvēki apmeklē un peldas droši, šis hlora daudzums ir daudzkārt lielāks, nekā tas būs šajās dienās, kad mēs veiksim ūdensvadu dezinfekciju,” klāsta Mucenieks.
Viņš Latvijas Radio raidījumā "Pēcpusdiena" pieļāva, ka dezinfekciju izdosies pabeigt jau trešdien, 27.janvārī.
Pirms 15 gadiem šāds hlora daudzums Pārdaugavā esot bijusi ikdiena, līdz iekārtas atjaunotas, un šobrīd dezinfekcija notiekot ar ozona palīdzību.
"Rīgas ūdensvadu garums ir 1400 kilometri, un protams tur ir vietas, kur mēs ar parasto ikdienas hlorēšanu netiekam klāt, tāpēc vajadzīga paaugstināta hlora koncentrācija," piebilda Bērtiņš.
Netīrīti ūdensvadi mēdz aizsērēt, tajos veidojas bioplēve un savairojas mikroorganismi, kas ilgākā laikā noved pie ūdens garšas un smakas pasliktināšanās. Lai to aizkavētu, nepieciešams īslaicīgi paaugstināt dezinfekcijā izmantotā hlora koncentrāciju. Ikdienā tie ir 0,2 miligrami. Pirmdien krāna ūdens jau smaržo pēc hlora.
"Pēc Pasaules veselības organizācijas norādījumiem nekaitīgā hlora deva cilvēkam ir 5 miligrami litrā, mēs palielinam līdz 0,5 miligramiem, tas ir 10 reizes mazāk par cilvēkam nekaitīgo devu. Var droši dzert no krāna," apgalvo SIA “Rīgas ūdens” laboratorijas vadītājs Māris Bērtiņš.
