Rīgas domes Satiksmes departamentā to skaidro ar rekonstrukcijas dārdzību un nepieciešamību kopā ar kultūrvēsturisko pieminekļu saglabāšanas ekspertiem atrast veidu, kā nodrošināt, lai vides pieejamības risinājumi atbilstu galvaspilsētas centra kultūrvēsturiskajai videi.
Diendienā gājēju tuneli, kas atrodas zem 13. janvāra ielas, izmanto tūkstošiem rīdzinieku un galvaspilsētas viesu. Visticamāk, tieši šis tunelis, ko gājēji izmanto, lai nokļūtu uz autobusiem, trolejbusiem un tramvajiem, ejot uz Rīgas Centrāltirgu un Rīgas Starptautisko autoostu, ir uzskatāms par noslogotāko gājēju tuneli Rīgā un savā ziņā – arī par galvaspilsētas seju, jo tieši šo tuneli ārvalstu tūristi izmanto, dodoties uz autobusu, kas brauc uz starptautisko lidostu „Rīga” un aplūkot Rīgas Centrāltirgu.
Jau gadiem ilgi šis tunelis tiek minēts kā negatīvs piemērs, runājot par vides pieejamību – tajā esošās nobrauktuves ir tik stāvas un šauras, ka tās ērti nevar izmantot nedz cilvēki ratiņkrēslos, nedz jaunās māmiņas.
Arī nobrauktuvju tehniskais stāvoklis ir visai bēdīgs. Rīgas domes Satiksmes departamenta pārstāve Ilze Dimante atzīst, ka drīzi uzlabojumi šajā jomā nav gaidāmi.
"Mēs gribētu liftus, kas domāti cilvēkiem ar kustību traucējumiem, māmiņām ar ratiem, pensionāriem. Mēs varētu izbūvēt visos tuneļos, taču tas nav iespējams, jo tas ir finansiāli ietilpīgs projekts. Tad, kad tika būvēti šie gājēju tuneļi, neviens nedomāja par vides pieejamību. Tuvākajā laikā tiks veikti betonēšanas darbi, lai tad šīs te slieces atjaunotu," teica Dimante.
Viens gan jau esot skaidrs, ka lēzenāku nobrauktuvju jeb rampu izbūve, ko par labāko risinājumu atzīst vides pieejamības eksperti, 13. janvāra ielas tunelī nebūs iespējama, piebilst Dimante.
"Saprotam, ka normāla slīpuma rampas mēs šobrīd nevaram uztaisīt, jo fiziski tur nav vietas. Tāpēc tiek domāts, iesaistot vairākas puses, ko darīt. Tuvākajā laikā nekādi būtiski uzlabojumi nav plānoti," noteica Dimante.
Tādējādi, visticamāk, arī 13. janvāra ielas tunelī ar laiku varētu tikt izvietoti lifti. Pirmais gājēju tunelis, kur vides pieejamības nodrošināšanai tika izmantots šāds risinājums, ir tā dēvētais "Stockmann" tunelis zem Gogoļa ielas. 70 metrus garā tuneļa izbūves izmaksas sedza "Stockmann" – kopumā tuneļa izveide izmaksāja aptuveni 3 miljonus eiro.
13. janvāra ielas tunelis jau vairākus gadus tiek dēvēts arī par "Zelta Zivtiņas" tuneli, jo viena no tuneļa sienām un tā kolonnas rotā mobilo telekomunikāciju operatora "Tele 2" reklāmas tēli.
"Tele 2” „Zelta Zivtiņa” zīmola vadītājs Agris Rencis rakstiskā komentārā par 13. janvāra tuneli norāda, ka tajā esošo brauktuvju aprūpēšana ir Rīgas domes pienākums.
"Mums ir būtiski, lai tunelis vienmēr būtu tīrs un pa to būtu patīkami pārvietoties, tādēļ tunelis regulāri tiek apsekots un tiek nodrošināta regulāra sienu un kolonnu uzkopšana," raksta Rencis.
Viņš norāda arī, ka ar Rīgas domi ir panākta vienošanās par atsevišķu tuneļa sienu un kolonnu nomu, kā arī to apsaimniekošanu. Savukārt pievedošo ieeju, brauktuvju pārbūvēšana un citu rekonstrukcijas darbu veikšana esot Rīgas domes pārziņā.
"Pret mums Rīgas domei nav saistību attiecībā uz konkrēta stāvokļa nodrošināšanu vai uzlabošanu tunelī, bet, protams, mēs priecājamies par jebkādiem uzlabojumiem, kas padara tuneli iedzīvotājiem gan estētiskāku, gan ērtāku," atzīmēja uzņēmuma pārstāvis.
Tas, cik īsti izmaksātu nopietna 13. janvāra ielas tuneļa rekonstrukcija gan nav zināms, jo izmaksas lielā mērā būtu atkarīgas no izvēlētā risinājuma un iepirkumu konkursa rezultātiem.
