Sēdē secināts, ka vienu no divām Rīgā notvertajām un uz Tīnūžu mežiem aizvestajām mežacūku mātītēm nomedījis kāds malu mednieks, bet otrai piepulcējies kāds kuilis, un abi kopā ar 13 sivēnu baru nedzīvo vis mežā, bet taisa nepatikšanas, iet apdzīvotās vietās, cenšas tur sameklēt barību, uzrok dārzus un biedē vietējos iedzīvotājus.
Sēdē Rīgas mežacūku pārvietošana uz mežiem Tīnūžos pielīdzināta situācijai, ja cilvēks tiktu izlaists vietā bez ēdnīcām vai pārtikas veikaliem.
Striktu nostāju par Rīgas mežacūku nākotni sēdē pauda Pārtikas un veterinārais dienests – tas neatbalsta cūku pārvietošanu, jo uzskata, ka mežacūkas būtu jānošauj vai citādi jālikvidē, ņemot vērā arī apstākli, ka tās veicina cūkām bīstamā Āfrikas cūku mēra izplatību.
Rīgas dome gan nav gatava spert tik nepopulāru soli, bet turpinās iet humāno ceļu – pārvietos mežacūkas uz pašvaldībai piederošiem mežiem ne tikai Tīnūžos, bet arī Sējas un Ropažu novadā. Pirms pārvietošanas plānots sadalīt mežacūku barus, nošķirot to barvedi, kas nosaka visa mežacūku bara pārvietošanās gaitu.
Vēl plānots saskaņot mežacūku pārvietošanu ar tuvējām pašvaldībām, jo Ikšķiles novada vadība sēdē pauda neapmierinātību, ka par iecerēto Rīgas mežacūku deportāciju uz Tīnūžu mežiem tā uzzinājusi tikai no medijiem.
Tāpat paredzēts sadarboties ar „Silavas” zinātniekiem, kas vērtēs un sniegs padomus, kā galvaspilsētas pašvaldībai atbrīvoties no savvaļas rukšiem.
Vēl Lauksaimniecības datu centrā plānots pasūtīt krotālijas pārvietoto mežadzīvnieku atpazīšanai. Krotālijas solītas jau iepriekš, taču tās joprojām nav.
Rīgas Medību koordinācijas komisijas sēdē gan atbalstu neguva pieteikumi mežacūku nodarīto zaudējumu kompensēšanai.
