Uzņēmumā “Rīgas ūdens” skaidro, ka šajās galvaspilsētas daļās vēsturiski izveidota kanalizācijas un lietus ūdeņu kopsistēma, un tādējādi uzņēmumam piederošajā ūdens attīrīšanas stacijā “Daugavgrīva” nonāk arī no ēkām un namu pagalmiem novadītais lietus ūdens.
Āgenskalns, Čiekurkalns un centrs – šajās Rīgas daļās vēsturiski izbūvēta kopīga lietus ūdens un kanalizācijas noteksistēma, un atbilstoši jaunajiem Ministru kabineta noteikumiem tur mītošajiem iedzīvotājiem turpmāk būs jāmaksā SIA “Rīgas ūdens” par lietus ūdens attīrīšanu.
“Ja mēs runājam par objektiem, tad aptuveni 4500 tūkstošus, attiecīgi klientu skaitu mēs nevaram paredzēt,” norāda SIA “Rīgas ūdens” speciāliste Līva Šmitiņa.
Kā skaidro “Rīgas ūdens”, maksa par kopīgajā sistēmā nonākušā lietus ūdens attīrīšanu būs atkarīga no seguma, kāds atrodas zem notekūdens caurules. Maksājums būs lielāks, ja ūdens kolektors izbūvēts tieši zem notekūdens caurules vai arī tajā nonāk, notekot pa asfaltu, bet mazāks, ja zem notekcaurules atradīsies bruģa vai šķembu segums. Vismazākais koeficients – 0,1 – tiks lietots, ja ūdens notek, piemēram, zālājā, un tiek filtrēts dabiskā ceļā.
Piemēram Merķeļa ielas 9. nama iedzīvotājiem pēc Rīgas ūdens aprēķiniem turpmāk katru mēnesi rēķins tiks papildināts par 1,24 eiro jeb aptuveni 15 eiro gadā. Ēkas vienā pusē gan notekūdeņi vispirms nonāk uz bruģa un daļa no tiem sasūcas zemē, un tikai tālāk notek uz asfalta, kur arī atrodas notekūdeņu kolektors, attiecīgi netiek piemērots pats augstākais koeficients.
Maksājums atkarīgs arī no nokrišņu daudzuma, tomēr tas nenozīmē, ka pēc ļoti sausas vasaras notekūdens attīrīšanas cena tiks aprēķināta mazāka. “Tas jau ir konkrētā būvnormatīvā noteikts vidējais 636 mm gadā Rīgā. Tas ir izejot no vidējiem statistikas datiem un jau attiecīgi mazākais iespējamais variants,” skaidro Šmitiņa.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā gan norāda – ja cilvēki vērsīsies ar pretenzijām, uzskatot, ka vēsturiski aprēķinātais vidējais nokrišņu daudzums neatbilst reālajam, to varētu arī pārrēķināt.
Tāpat jauno noteikumu veidotāji uzsver, ka šāds maksājums ieviests visā Eiropas Savienībā, un arī daļai Rīgas iedzīvotāju šis maksājums jau iepriekš tika iekļauts līgumā ar “Rīgas ūdeni”. Tiesa, līdz šim no šāda līguma punkta varēja arī atteikties.
Ministrijā arī uzsver – lielākos izdevumus šis maksājums radīs nevis dzīvokļu vai privātmāju, bet lielu asfaltētu platību, piemēram, autostāvvietu īpašniekiem.
Pēc jauno Ministru kabineta noteikumu apstiprināšanas līdzīgu sistēmu plāno ieviest arī SIA “Jelgavas ūdens”. Tikmēr Daugavpils mērs jau izteicies, ka tur “lietus nodokļa” ieviešana nav plānota.
“Rīgas ūdens” jauno maksājumu plāno iekasēt arī par aprīli.
