Lai izpildītu Eiropas Savienības prasības būtiski samazināt apglabāšanai nododamo atkritumu apjomu un palielinātu iedzīvotāju iespējas gružus šķirot, Rīga iecerējusi uz 20 gadiem veidot kopsabiedrību ar kādu no privātajām atkritumu apsaimniekošanas kompānijām. Saskaņā ar Rīgas domes aplēsēm uzņēmējam tas nodrošinās vairāk nekā 500 miljonu eiro ieņēmumus. Pašvaldībai kā pilnsabiedrības dalībniecei nekādi izdevumi neradīšoties, vien būšot jāierāda zeme.
Savukārt no uzņēmēja gan tiek sagaidītas investīcijas. Rīgas domes Vides pārvaldes vadītāja Evija Piņķe stāsta: “Šobrīd ir paredzēts, ka tiks nomainīts konteineru parks, palielināts dalītās atkritumu savākšanas punktu skaits pilsētā, kā arī izveidoti 12 dalītās atkritumu vākšanas laukumi.” Viņa piebilst, ka tāpat tiks nomainīts atkritumu transporta autoparks.
Rīdzinieki vairs nevarēs izvēlēties atkritumu izvedēju no pašreizējām četrām kompānijām, bet būs jāsadarbojas ar vienu, domes nolīgto.
“Pašreizējie aprēķini rāda, ka lielam tarifu kāpumam nevajadzētu būt,” saka Piņķe. ”Tarifs droši vien kāps, bet saistībā ar dabas resursu nodokļa kāpumu.” Jautāta, vai monopolists varēs diktēt cenu, viņa bilst: “Nē, tas noteikti nav domāts, kā monopols tādā izpratnē. Publiskā un privātā partnerība ir stingri reglamentēts process. Līgums tiks slēgts ar pretendentu, kurš uzvarēs ar savu saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu. Savukārt tarifs tiks apstiprināts ar domes lēmumu.”
Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācijas izpilddirekcijas vadītājs Armands Nikolajevs publisko un privāto partnerību 20 gadu termiņā vērtē kā labu investīciju atpelnīšanai. Līdzīgā veidā atkritumus veiksmīgi apsaimnieko tādās valstīs kā Vācija, Francija vai Austrija. Taču Nikolajevs norāda uz tādas prakses trūkumu Latvijā – kaut kas līdzīgs darbojas Siguldā, tikmēr Ogre privāto partneri nespēj piesaistīt jau četrus piecus gadus.
“Ekonomiski jāizvērtē, vai viens apsaimniekotājs ir labākais variants, varbūt divus, varbūt trīs,” Nikolajevs norāda, bet atzīst, ka publiskā un privātā partnerība ļaus investēt līdzekļus attīstībā un nozares sakārtošanā. “Patērētājam riski būtu vismazākie, jo patērētājam pēc būtības būtu tikai jāiegūst šajā gadījumā,” stāsta asociācijas vadītājs.
Viņaprāt, vienīgais jautājums esot tikai par to, vai viens zonējums visai Rīgas pilsētai būtu pats labākais risinājums.
Arī Konkurences padomes priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama jau norādījusi, ka Rīgas dome jaunajā modelī izvērtējusi tikai pašvaldības, nevis iedzīvotāju intereses. Jaunā sistēma var apdraudēt konkurenci, jo galvaspilsēta veido teju pusi no visas valsts atkritumu tirgus.
Līgums vienam uzņēmējam var nozīmēt, ka iedzīvotājiem nāksies maksāt tik, cik prasa uzņēmējs, turklāt pēc 20 gadiem valstī šajā tirgū vispār var nebūt konkurences.
