Līdzīgus aicinājumus no Krievijas bija saņēmušas arī pārējās Baltijas valstis. Bet, atšķirībā no Latvijas, piemēram, Igaunija Krievijas iniciatīvu noraidīja, neuzskatot par iespējamu veidot divpusēju militāro sadarbību ar Krieviju, jo NATO pēc Krimas aneksijas ir nolēmusi ar Maskavu nesadarboties.
Savukārt Latvijas Aizsardzības ministrijā atzīst - Latvijas puse ar Krieviju vēlas panākt lielāku savstarpēju atklātību un uzticēšanos militārajos jautājumos. Papildus esošajiem nosacījumiem bruņojuma kontroles jomā Latvija piedāvājusi Krievijas un Latvijas pierobežas rajonos veikt vēl vienu papildu vizīti un vienu inspekciju bruņojuma kontrolē.
Latvija paudusi bažas par Krievijas nodomiem, veicot pierobežā plašas militārās aktivitātes, kurām vairumā gadījumu piemīt uzbrukuma, nevis aizsardzības raksturs.
Konstruktīva dialoga saglabāšana ar Krieviju atbilstot Latvijas nacionālajām interesēm un nenozīmējot militārās sadarbības atjaunošanu, uzsver Latvijas Aizsardzības ministrija.
Savukārt Krievijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Vešņakovs atzīst – Krievija jūt satraukumu par NATO infrastruktūras pietuvošanos savām robežām. Un tas, ka Latvija sarunām piekritusi, esot apsveicami.
“Tas, ka šodien tāda saruna ekspertu līmenī notiek, tas, manuprāt, ir pareizs solis pareizā virzienā. Tā, ka tie aizokeāna vēji, kas ir sākuši pūst pēc [Donalda] Trampa ievēlēšanas [par ASV prezidentu], varbūt dod tādu pozitīvu signālu. Tai skaitā Latvijā. Tai skaitā Francijā, tai skaitā – citās Eiropas valstīs. Es ļoti cerētu, ka šis pozitīvais signāls, pārejot uz sadarbību, nevis konfrontāciju, skaidri iegūtu attīstību 2017.gadā,” norāda Krievijas vēstnieks.