Pētījums par optimālu skolu tīkla attīstības modeli Latvijā noslēgsies tikai rudenī. Bet starpziņojums saskaņā ar ministrijas secinājumiem jau tagad parāda lielu nevienlīdzību. Proti, līdz šim uzskatīts, ka skolās maz skolēnu ir tādēļ, ka ap izglītības iestādi sarūk bērnu skaits. Taču atklājies, ka skolas izvēli ne tuvu nenosaka skolas tuvums, bet gan izglītības kvalitāte.
Pētījumā secināts, ka Latvijā izglītībai tērē pusotru reizi vairāk nekā vidēji Eiropas Savienībā. Turklāt vāja izglītības kvalitāte ir ne tikai mazajās lauku skolas, bet arī Rīgas mikrorajonos. To ceturtdien, 27.aprīlī, Rīgas domes Izglītības komitejas deputātiem apliecināja pētnieku grupas vadītājs, ekonomģeogrāfs Jānis Turlajs.
Viņu pārsteidza, ka mikrorajonos ir kilometra rādiusā 3 – 4 skolas, kurās kopā bērnu skaits ir tāds, kādam būtu jābūt vienā skolā, bet domnieki turpina aizstāvēt šīs skolas un uzskatīt, ka viss ir kartībā.
Turlajs pauda cerību uz konstruktīvu sarunu ar pilsētas vadību, lai sakārtotu skolu tīklu.
Taču vairums Izglītības komitejas deputātu, kas pārstāv domes pozīcijas partijas, pētniekā īsti klausīties negribēja. Rīgas domes Izglītības departamenta direktors Guntis Helmanis kritizēja, ka publiskots nenoslēgts pētījums, kā arī nepiekrita izpētes metodēm. Viņš pauda, ka nav pareizi izdarīt secinājumu pēc viena gada eksāmena rezultātiem.
Ministrijas pētījumu kritizēja arī Izglītības pārvaldes priekšnieks Ivars Balamovskis, norādot, ka dažādām skolām un ģimnāzijām izvirzītas dažādas prasības, ir skolas ar padziļinātām mācību programmām, un salīdzināt rezultātus un runāt par izglītības kvalitāti nav korekti.
Izglītības nozares vadība Rīgas deputātiem rādīja savus datus, kas parādot citu ainu, daudz labāku par pētījumā atklāto. Tādēļ Izglītības komitejas vadītāja Eiženija Aldermane no "Saskaņas centra" un "Gods kalpot Rīgai" saraksta secināja – Rīgā izglītības kvalitātes problēmu nav, bet valsts politikas plānotājos gan ir.
Viņa klāstīja, ka par valsts nākotnes plāniem izglītības jomā ir daudz runāts publiskajā telpā, bet nav skaidrības, vai tā būs vai nebūs.
Opozīcijas deputāti Izglītības departamentu rosināja ne tikai monitorēt izglītības kvalitāti Rīgā, bet arī domāt par tās uzlabošanu. Tomēr pašlaik noprotams, ka skolu tīklu Rīga samazināt nav gatava, arī atteikties no pustukšām vidusskolas klasēm, atstājot pamatskolas līmeni, galvaspilsēta nedomā.
