Novada skolu jaunieši veidoja avīzes par 100 gadu senu savas dzimtas, skolas, pagasta vai pilsētas vēsturi. Konkursu ar Kultūras ministrijas atbalstu rīkoja Rēzeknes Latgaliešu kultūras biedrība, un tas veltīts gaidāmajai Latvijas simtgadei, kā arī Latgales apvienošanās kongresa un avīzes "Gaisma" jubilejai.
Literatūra, dzeja un mūzika – tie ir trīs galvenie motīvi, kas jau 17 gadus Rēzeknes Augstskolā veido Andrejdienas pasākumu programmas pamatu. Šogad Andrejdienā prezentēta nupat latgaliešu valodā tulkotā Luisa Kerola grāmata "Alise Breinumu zemē", kā arī pievērsta uzmanība gan Latgalē jau zināmu rakstnieku, gan arī jauno dzejnieku priekšlasījumiem un muzikālajām performancēm.
Rakstnieks Valentīns Lukaševičs saka, ka “Andrejdiena ir gandrīz tādas kā otrās Latgales dzejas dienas, asociējas ar dzejas dienām”
Andrejdienas svinības šoreiz papildināja arī kāds pārsteigums: muzikāli literārās noskaņās sumināti Latgales reģiona skolēni, kas piedalījās konkursā "Muna sāta, škola, pogosts/piļsāta 1917. leidz 2015. gods". Tā kā šogad aprit arī 110 gadi kopš tika izdota pirmā latgaliešu avīze "Gaisma", skolēni divu mēnešu laikā izveidoja 15 avīzes par sava reģiona iedzīvotājiem un vēsturiskiem notikumiem.
Rēzeknes Augstskolas zinātņu prorektore, konkursa idejas autore Ilga Šuplinska stāsta, ka pirmkārt “skolēnam ir jāsaprot, ka vēsture ir process, kurā pilnīgi katrs piedalās, otrām kārtām mums gribējās izcelt no vēstures varbūt nezināmākus, grāmatā neaprakstītus sižetus, tēlus, cilvēkus, notikumus un attieksmes”.
Dzejniece Anna Rancāne savukārt norāda, ka “pats vērtīgākais ir tas, ka jaunieši paskatījās nedaudz uz savu novadu, uz savu pilsētu, uz savu pagastu tādā vēsturiskā griezumā, apskatījās, kas ir bijis šeit pirms gadiem 20, 30, pirms 100”.
Andrejdiena un skolēnu radošo darbu konkurss ir arī daži no tiem Latgales novada pasākumiem, kas veltīti Latvijas 100 gadu svinībām. Tieši tāpēc radošāko avīžu autori nākamgad pavadīs vienu dienu kopā ar kādu Latgalē ievērojamu mūziķi vai rakstnieku, kā arī apmeklēs Latvijas Saeimu un Eiropas Parlamentu Briselē.
Konkursa laureāts no Preiļu Valsts ģimnāzijas Ilgmārs Rubīns atzīst, ka “jūt prieku, gandarījumu, bija daudz jāstrādā, jāpasaka paldies manai vēstures skolotajai, viņa arī iedeva dažādas idejas”.
Bet konkursa laureāte no Maltas vidusskolas Sintija stāsta, ka ļoti lepojas “ar Maltu, bija interesanti uzzināt visu, kas ir agrāk bijis Maltā, kā Malta ir nonākusi līdz tādam izskatam, kāda ir tagad, un arī par nosaukumu, kas agrāk bija Borova, arī Rozentova tur bija”.
Kopumā konkursā piedalījās 50 skolēni no 11 Latgales skolām. Viņu darbus apkopos izglītojošā datorspēlē un dokumentālā izdevumā par 1917. gada Latgales apvienošanās kongresu, kas ir ļoti nozīmīgs vēsturisks notikums, kā arī viens no Latvijas dibināšanas stūrakmeņiem.
