Termiņu rosināts pagarināt, jo daudzas pašvaldības nav spējušas rast nepieciešamo finansējumu, lai veiktu audio ierakstu apstrādi un rediģēšanu. Tāpat pašvaldībām problēmas sagādājot mājas lapas audio izveidošana un failu uzglabāšana. Bet šodien Saeimas plenārsēdē šis jautājums ir iekļauts, un komisija lūgusi atzīt jautājumu par steidzamu un lemt par to pieņemšanu gan pirmajā, gan arī otrajā galīgajā lasījumā.
Ar Rīgas mēra Nila Ušakova ("Saskaņas centrs") vārdu krājumu, ko nesatur pat krievu literārās vārdnīcas, bija iespēja iepazīties pirms vairākiem gadiem, kad uzzinājām, kādiem vārdiem viņš novērtē savus kolēģus. Piešķīra spilgtus epitetus un turpināja vadīt domes sēdi. Toreiz tas tapa zināms, pateicoties pašvaldībā ieviestajām sēžu translācijām internetā, kur skatāmā un klausāmā formā var iepazīties ar rīdziniekiem lemtajiem būtiskiem jautājumiem. Tas domē ieviests diezgan sen, tāpat arī vēl citas pašvaldības piedāvā ko līdzīgu, lai būtu tuvāk saviem nodokļu maksātājiem, vēlētājiem un esot arī atklātāk.
Taču no 1. jūlija līdzīgiem jaunievedumiem bijis jābūt visās pašvaldībās - sēdes būtu bijis jāieraksta skaņas failā un tās jāizvieto mājas lapā, lai jebkurā brīdī interesents var noklausīties sev tīkamo jautājumu izskatīšanu. Apmēram pusotrs gads bijis dots šo lietu nodrošināt, bet daļa pašvaldību īsi pirms termiņa beigām teica, ka tas varbūt jāatliek.
Rucavā pie centra darbnīcām kāds pīpējošs kungs pamanījis nosacījumu par sēžu ierakstiem internetā. Tos gaida ar nepacietību. Ja nu tajās izdodas sadzirdēt kādu būtisku cīņas momentu deputātu starpā. Ziņkāre un vienlīdz svarīga lieta ir zināt, kas notiek pašvaldībā.
Bet domes vadība vēl nezināja, vai šāda lieta būs no 1.jūlija. „Vairākus piedāvājumus izskatījuši ierakstu sistēmai, bet līdz gala lēmumam neesam nonākuši. Bet sēdes kā tādas ierakstām visas. To darām audio. Pie sēžu protokoliem ieraksts ir klāt, bet tas netiek pievienots protokoliem, kas aiziet uz Dunikas pārvaldi un bibliotēku,” stāsta Rucavas priekšsēde Irēna Šusta.
Taču, ieskatoties senākā pagātnē, vēl pirms valsts noteiktā nosacījuma Rucavas deputātu starpā bijušas karstas debates par šo jautājumu. Iepriekšējā vadītāja Līga Stendze vēlējusies nodrošināt pat sēžu translāciju internetā, bet deputāti priekšlikumu noraidījuši.
Idejas pretinieks bijis arī bijušais mērs Andis Rolis, kas arī šobrīd darbojas kā deputāts un kritizējis, ka jaunā vadība nav strādājusi cilvēka labā: „Cilvēki vēl nav gatavi klausīties. Tas, ka būs visos portālos ķengas. Internets ir sacūkojis cilvēku. Cilvēki tam nav gatavi.” Rolis balsojis noraidoši, iespējams, tādēļ, ka pret viņu savulaik ierosināts kriminālprocess par iespējamo kukuļošanu, ko pats dēvē drīzāk par apsveikumu vārda dienā vai pateicību, ka cilvēks tērējis laiku pašvaldības labā. Internetā toreiz komentāru netrūka.
Līdz šim jebkuras pašvaldības iedzīvotāji varējuši sekot domes sēdēm klātienē vai vēlāk lasīt sēžu protokolus. Taču, kā pašvaldību pārstāvji stāsta, atsaucība ir niecīga, un neesot garantijas, ka interneta vidē tas mainīsies. Šādi uzskata arī Aknīstē, kas domāja, ka no 1. jūlija ieviesīs, ja kādam tas vajadzīgs. Aknīstes priekšsēde Vija Dzene teic - tagad lēnām sēdēs izmēģinās ierakstus diktofonā: „Ja vajadzēs, spēsim. Uzskatu, ka tas ir lieks darbs. Sēdes notiek atklāti, balsojumi ir redzami, tāpat mums ir novada avīzīte. Publicējam katru punktu.”
Savukārt Gulbenes novada domes vadītājs Nikolajs Stepanovs norāda: „Ierakstām caur attiecīgu aparatūru – diktofonu. Tādā variantā, kā mēs pašlaik nodrošinām, es redzu jēgu, bet, ja te vēl papildus aparatūru uzstādīt, tad naudu mums ir citur kur likt. Jēgas līdz galam nav.” Gulbenes avīzes „Dzirkstele” galvenā redaktore Ginta Alberte min, ka Gulbenē, ieviešot audio ierakstu, nekādu pretenziju deputātu vidū nebija. To izdarīja paklausīgi un atšķirībā no priekšsēža jēgu saprot.
Tad nu visu pašvaldību iedzīvotāji jau nākammēnes būtu varējuši mēģināt sameklēt audio ierakstus mājas lapās, ja vien domes par to būtu parūpējušās. Bet pēkšņi īsi pirms ieviešanas pašvaldības sākušas saskarties ar dažāda veida grūtībām. Atbildīgā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija apkopoja pašvaldību viedokļus, kas aktīvi apgalvo, ka nu būs grūti. Esot vairāki iemesli, kāpēc iecere bija jāatliek. Tostarp jāaizsargā personu dati, tāpat pašvaldībām jādod laiks iegādāties vajadzīgo aparatūru, jārisina arī jautājumi par audioierakstu nodošanu arhīvam, skaidro VARAM pārstāve no pašvaldību departamenta Liene Kristapsone.
Esot apsveicami, ka lēmumi varētu kļūt atklāti, taču pašvaldībām, īpaši mazajām, esot problēmas. Ministrija uzskata, ka jādod kārtējais ieviešanas periods. Lai gan jāpatur prātā, ka pieņemot nosacījumus, ka izmaiņām jānotiek no šī gada jūlija, bijis dots pusotrs gads. Turklāt neko ekstrēmu vai ārpus kārtas dārgu neliek iegādāties. Pastāv vairākas iespējas - ieviest tehnoloģiju, kas kaut ko maksā ar visiem mikrofoniem un īpaši izstrādātu programmu, kas automātiski dzēš aizsargājamu informāciju, tas ir, personas datus. Var izmantot visparastāko diktofonu vai telefonu ar ieraksta iespējām un vēlāk izdzēst neatklājamās lietas.
VARAM gan vēstī par pašvaldību gribu nogaidīt. Par to ļoti skeptiska ir Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāte Lolita Čigāne: „VARAM jau virzīja grozījumus, ka šos ierakstus var veikt brīvprātīgi. Tad atteiktos no obligātuma no 1.jūlija. Mums ir jau pusotrs gads kopš šī norma ir stājusies spēkā. Pašvaldības ļoti labi zināja, ka likumā šāda norma ir. Ja pašvaldības būtu vērsušās pie VARAM pirms gada, komisijā būtu atsaucīgas ausis. Tagad tas izskatās tā, ka nevīžīgs students zina par eksāmenu, ar draugiem dzer alu, iet uz randiņiem un pēdējā brīdī atjēdzas, un grib izlūgties pasniedzējam, lai eksāmenu atliek.”
Par personas datiem, ko drīkst un ko nedrīkst publicēt, jau lemjot tika apspriests un tad problēmas nebija. Arī Saeimas juridiskais dienests sniedza konsultācijas, norādot, kāds saturs publiskojamS un kāds nē. Taču pašvaldības ministrijai saka, ka būšot grūtības. Un ministrija atkārtoti virzīja šo jautājumu ar ieceri atlikt ierakstu ieviešanu. Ministrijā minēja 2017.gadu, ka tikai tad pašvaldības spētu visu nodrošināt, bet Saeimas komisija atlika līdz nākamā vidum.
Lielo pilsētu asociācija bijusi tā, kas izstrādājusi konkrētu priekšlikumu. Pilsētu juristi sprieduši, ka vairotu ne tikai atklātumu, bet ieviestu disciplīnu. Asociācijas izpilddirektors un Saeimas atbildīgās komisijas deputāts Māris Kučinskis runā par vēlmi ieviest korektu sēžu kārtību. Vajadzīgā norma vēl joprojām nav bijusi ieviesta arī visās lielajās pilsētās, un datu publiskošana nav problēma, norāda Kučinskis.
Tukumā audio, pat video ieraksts nodrošināts gana sen. Vismaz šai domei sensitīvie dati dzīvie nesarežģī - slēptās informācijas laikā manāms klusums ar izteiksmīgu sarkanu uzrakstu, ka saskaņa ar personas datu aizsardzības likumu un likumu par pašvaldībām jautājums nav izskatāms publiski. To atzinīgi vērtē "Neatkarīgo Tukuma Ziņu" galvenā redaktore Ivonna Plaude: „Bija situācijas, kad radās pārpratumi. Vairākkārt esam pieķēruši, ka tie [protokoli] bijuši citādāki nekā domē lemts. Kandavā šī konfliktēšana notika vismaz desmit gadus. Tur šie ieraksti ļoti noderēja.”
Atsaucoties uz "Lattelecom" pasūtīto aptauju, „Latvijas Avīze” vēstī, ka tikai 5% iedzīvotāju regulāri vismaz reizi mēnesī seko pašvaldības mājas lapās publicētajiem lēmumiem un lasa domes sēžu protokolus. Vairāk nekā puse iedzīvotāju atzinuši, ka nejūtas informēti par notiekošo un pieņemtajiem lēmumiem. Taču teju katrs otrais atzīst, ka labprāt izmantotu iespēju ierakstus noklausīties.
VARAM cerēja uz zināmiem pārejas periodiem, lai pašvaldības pienācīgi varētu sagatavoties, jo pusotrs gads bijis par maz. Un tas Saeimas komisijā ticis atbalstīts. Saeimas atbildīgās komisijās deputāte Čigāne gan bijusi skeptiska par termiņa pagarināšanu un pašvaldību problēmām nodrošināt audio ierakstu.
