Jelgavā gan svētku sajūta, gan vēlme aizkavēties vasarā
Jau pēc pulksten astoņiem rītā Jelgavas ziedu tirdziņu Driksas ielā apmeklē skolēni un bērnu vecāki, lai iegādātos ziedus klases audzinātājiem. Krāsainu asteru pušķis rokās arī mazajai Samantai, kurai šis būs pirmais skolas gads, tāpēc māsa Ieva un mamma Līga mazo līdz skolai pavadīs, bet vakarā šo dienu arī nosvinēs, stāsta mamma.
“Mums jau kopš bērnības vienmēr, kā es atceros, ir bijusi kūka un rasols, klāts galds, tāpat arī bērnam būs vakarā viss,” saka mamma Līga.
Ziedu klāsts šeit gana plašs – skolas sākumam raksturīgās dālijas, asteres un gladiolas, tāpat tirgo arī rozes un krāsainos puķu zirnīšus.
Svinīgi atzīmēt 1. septembri plāno arī Elīna, kurai šis būs pēdējais mācību gads Jelgavas Valsts ģimnāzijā.
“Jā, mēs nopērkam kūku, arī šodien grilēsim šašliku. Draugi nāks, tā kā ir svētku sajūta,” atzīst Elīna.
Taču Anna no Jelgavas tehnikuma atzīst, ka vēl nevēlas no rītiem agri mosties, bet pēcpusdienās pildīt skolā uzdoto.
“Es ļoti negribu, nē. Vienkārši vasara bija tik forša un tagad atkal pievērsties skolas dzīvei, tas nav tas…” smeldzi neslēpj Anna.
Zinību diena, līdzīgi kā Jāņi, Valentīna diena vai Sieviešu diena, ir ejošs laiks ziedu tirgotājiem, atzīst pārdevēja Laura.
“Vakar ļoti labi ņēma un šorīt ņem. Vienīgais tas, ka lietutiņš te tagad ir, vakar labāk gāja. Tās esot bērnu asaras par aizgājušo vasaru. Tāpēc lietutiņš ir,” saka ziedu pārdevēja.
“Īpaša diena! Ļoti labi veicas. Jau vakar ļoti labi pirka. Gladiolas, dālijpušķus, nu vienkāršākās puķītes. Šogad it īpaši vispār tādas lauku puķes ļoti labi pērk, mūsu Latvijas preci,” piebilst ziedu tirgotāja Ināra.
Jelgavā mācības uzsāk nepilni septiņi tūkstoši skolēnu, no viņiem 780 ir pirmklasnieki. Latvijas Radio uzrunātie skolēni šogad cits citam vēl izturību, veiksmi eksāmenos, kam tādi jākārto, un labas sekmes mācībās.
Par to, ka sācies jauns skolas gads, atgādina ne tikai ziedu tirdziņā redzētais vai uzposušies skolēni, bet arī studentu atgriešanās Latvijas Lauksaimniecības universitātē un automašīnu rindas uz ceļiem.
Zinību diena arī mazākajā – Sauleskalna sākumskolā
Ar gandarījumu vecākiem un prieku skolēniem Zinību diena pagājusi arī vienā no mazākajām skolām Latvijā - Sauleskalna sākumskolā Krāslavas novada Kombuļu pagastā. Pirmais skolas zvans atskanēja 22 skolas audzēkņiem.
Jau kuro gadu par skolas pastāvēšanu cīnās gan pedagogi, gan vietvara. Šim mācību gadam lauku skolai viss ir nokomplektēts, tomēr par nākotni skaidrības nav.
1. septembris aizsākās ar dievkalpojumu Kombuļu Svētā Jāzepa Romas katoļu baznīcā. Pēc kopējas lūgšanās mācītājs deva svētību skolēniem, viņu vecākiem un pedagogiem. Sauleskalna sākumskolā Zinību diena sākās vien 12 skolēniem no 1.līdz 5.klasei un 10 pirmsskolas bērniņiem. Pirmajā klasē šogad vien divas meitenes, Ieva un Astrīda.
Mazajā lauku skolā strādā trīs skolotājas. Pedagogi ir spiesti pasniegt vairākus priekšmetus. Apmācības un rezultāti balstās uz vecāku un pedagogu pleciem.
Sauleskalna sākumskolas direktore Lolita Proma atzīts, ka “lielus projektus mēs arī nevaram bīdīt, jo, kā uzzina skolēnu skaitu, mēs tiekam izbīdīti ārā, cerēsim, ka tik ātri mūs neaizvērs; skaidrs, ka sirds sāp”.
Arī vecākiem sāp sirds dzīvot neziņā, cik ilgi vēl pastāvēs skola. Pagasta iedzīvotāji turpina braukt prom ar visām ģimenēm. Jaunie vecāki turpina meklēt darbu tālāk no mājām. Oficiāli pagastā ir deklarēti 700 iedzīvotāji, bet reāli ir ne vairāk par 400.
Arī mamma Ināra šogad dēlu palaida 5.klasē. Mamma zina vislabāk, kā jūtas tie vecāki, kuriem Sauleskalna sākumskola ir ļoti vajadzīga. Vecākie Ināras dēli jau ir izskoloti Krāslavā, un ikrīta celšanās un skriešana uz autobusu mammai arī nav sveša.
“Es ļoti labi zinu, kā ir ar tiem transportiem un braukāšanu, ar rīta celšanos. Ļoti labi apzinos, es zinu, cik ir to bērniņu... tas ir bēdīgi mūsu lauku variantam. Nākamgad nāk klāt tikai divi skolnieki,” stāsta Ināra.
Lai Sauleskalna sākumskola pastāvētu, lielu darbu iegulda vietējā vadība un Krāslavas pašvaldība. Ir skaidrs, ka ekonomiski skola nevar sevi pierādīt. Līdz šim no pašvaldības budžeta tika meklēti papildu līdzekļi, piemēram, skolotāju algām, arī šogad darbs tiks turpināts.
Kombuļu pagasta padomes priekšsēdētājs Aivars Umbraško uzskata - maza skola nav slikta skola. “Ja mēs atrodam kopēju valodu ar novadu, ar deputātiem un vecākiem, protams, skola var pastāvēt arī ar šiem 15 - 20 skolēniem sākumskolas līmenī”.
Aucē šogad pirmklasnieku vairāk
Līdz šim ar skolēnu skaita pieaugumu lepojušās galvenokārt Pierīgas skolas, bet šajā mācību gadā pēc ilgāka pārtraukuma bērnu skaits pieaudzis arī Auces vidusskolā. Savu pirmo Zinību dienu šodien Aucē aizvadīja 69 pirmklasnieki, kuri mācīsies trīs paralēlajās klasēs.
Spītējot lietum, apņēmības pilni izaugt lieli un gudri, šorīt savās klasēs ierodas Auces vidusskolas pirmklasnieki. Pagaidām visi ir pārliecināti, ka skolā iet ir daudz interesantāk nekā bērnudārzā.
Skolā nav jāguļ, var mācīties, saka Auces vidusskolas 1.c klases audzēkne Patrīcija Anna Galaka.
Šogad Auces vidusskolā pēc ilgāka pārtraukuma būs trīs pirmās klases, kurās mācīsies 69 bērni. 1.c klases audzinātājai Ligitai Bergmanei tik lielas klases priekšā nākas stāties pirmoreiz.
“Visgrūtākais man būs tas, ka bērnu skaits ir diezgan liels - 23. Man bija lauku skoliņa, un es nebiju pieradusi pie tik liela bērnu skaita, bet es ceru, ka es ar to visu tikšu galā,” saka Bergmane.
Šo mācību gadu Aucē uzsāka 533 skolēni. Un, lai gan vidusskolas posmā audzēkņu joprojām ir mazāk, nekā gribētos, kopumā skolā bērnu skaits ir pieaudzis.
Nākamgad mācību gaitas uzsāks bērni, kuri dzimuši ekonomiskās krīzes laikā, tāpēc cerēt uz vēl kādu paralēlklasi nevarot, tomēr statistika liecina, ka 2018./2019. mācību gadā Aucē varot sagaidīt arī četras pirmās klases.
Cēsu Profesionālā vidusskola mācību gadu sāk jaunās telpās
Jaunās telpās 1. septembri šogad sagaidīja Cēsu Profesionās vidusskolas audzēkņi. Moderni aprīkotās klasēs un mācību ražošanas telpās zināšanas apgūs nākamie mēbeļu galdnieki, namdari un elektriķi. Skolas personāls cer, ka veiktie ieguldījumi ļaus sagatavot darba tirgum kvalificētus speciālistus.
Cēsīs izglītības reformas rezultātā Cēsu Profesionālā vidusskola turpmāk atradīsies ēkā, kur līdz šim bija Cēsu 2. vidusskola. Turpat blakus otrdien svinīgi atklāts arī jaunuzceltais skolas mācību ražošanas korpuss. Tajā iekārtotas mācību telpas galdniekiem, iegādāti jauni un moderni darba galdi, nepieciešamais aprīkojums, labiekārtotas arī mācību klases namdariem, kā arī elektriķiem. Kopumā šogad mācības Cēsu Profesionālajā vidusskolā uzsāk 65 pirmkursnieki.
1.septembra pasākumā piedalījās arī ministru prezidente Laimdota Straujuma. Iepazīstoties ar jauno skolu un tās jauniegūto aprīkojumu, premjere uzsvēra, šādi kvalitatīvi aprīkotām profesionālām skolām ir jākļūst par galveno mērķi, lai celtu profesionālās izglītības prestižu valstī.
Apmierināti ar savu izvēli apgūt profesionālo izglītību ir arī skolas audzēkņi, jaunieši ar nepacietību gaida, kad būs iespēja sākt darbu pie jaunajām iekārtām.
Savukārt pedagogi uzsver - jauniegūtais aprīkojums ļaus sagatavot darba tirgus prasībām atbilstošus speciālistus.
“Zinās jau, kāds tas darbgalds izskatās, un varēs veikt mazas darbības, varēs iemācīties arī citas darbības pie darba devēja daudz ātrāk,” ieguvumus min mēbeļu galdnieka meistars Mārtiņš Jurciņš.
Uz simbolisko 1.septembri sanāk likvidētās Skrundas Profesionālās skolas darbinieki
Ieguvēju šajā situācijā nav – tā uzskata nu jau likvidētās Skrundas Profesionālās vidusskolas darbinieki. Otrdien viņi simboliski pulcējās uz svinīgo līniju pie slēgtajām skolas durvīm. Likvidēšanas iemesls – nelielais audzēkņu skaits, tomēr joprojām neatbildēts ir jautājums – kas notiks ar tukšajām ēkām, kas pieder valstij.
Skrundas Profesionālās vidusskolas durvis pirmajā skolas dienā ir slēgtas, tomēr darbinieki ir nolēmuši vēl sanākt kopā uz pēdējo līniju, arī svinīgu, bet skumjākās noskaņās.
Vēl tiek noņemtas pēdējās liecības, ka te bijusi skola, uzrakstītajā vēstījumā nākamajām paaudzēm raksturota šā brīža situācija un izteikta neizpratne par to, ka skola slēgta brīvas Latvijas laikā. Vēstījums iegula blakus bijušā valsts prezidenta Valda Zatlera stādītajam ozoliņam, skanot pašu pedagogu sarakstītajai skolas himnai.
Diena pirms 1. septembra skolā bija ļoti darbīga, te strādāja Izglītības un zinātnes ministrijas darbinieki, skatoties, kā viss tiek pārņemts, piemēram, Kuldīgas tehnikums pārņem kustamo mantu.
Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikuma direktore Dace Cine atzīst, ka “problēma bija, ka mums bija korekcijas grupas jāpārņem un jāizsludina uzņemšana, [..] pieteicās tikai divi audzēkņi uz korekcijas grupu, un mēs grupu nokomplektēt nevarējām”.
Visvairāk satraukumu šobrīd rada pamestās un tukšās ēkas, daļu no tām pārņem pašvaldība, piemēram, angārus, ūdenstorni, pārsūknētavu un attīrīšanas iekārtu.
Kd būs zināms pārējo ēku liktenis, kas paliek valsts īpašumā, un tas ir viss mācību korpuss ar kopmītnēm un sporta zāli, nav zināms, jo šobrīd atbildīgā Izglītības un zinātnes ministrija nav veikusi visu nepieciešamo, lai īpašums būtu sagatavots nodošanai "Valsts nekustamajiem īpašumiem". Ēkas ir labā stāvoklī un to rekonstrukcijā savulaik ieguldīts ne mazums arī valsts līdzekļu.
Skrundas Profesionālās vidusskolas direktore Rūta Ēķe saka, ka “iznīcībai tiek nodoti miljoni, un nav jau tiesa, ka tiek pārņemts viss, jo visu nevar pārņemt. (..) Kaut vai viens fakts - visu vasaru strādāja katlu māja tādēļ, lai dedzinātu kopā nolietotās mantas, kas mums būtu ikdienā kalpojušas, bet citiem tās nav vajadzīgas,” stāsta Ēķe.
Šogad pilnībā slēgtas trīs arodskolas.
