Simtos tūkstošu mērāmas dotācijas, pašvaldību izdoti materiāli, kas imitē neatkarīgus medijus, tiek izdalīti bez maksas un atņem lasītājus reģionālajai presei – par šīm problēmām un to radītajiem draudiem neatkarīgu mediju pastāvēšanai otrdien diskutēja Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija.
Sēdē tika apspriesta šā gada februārī tapusī reģionālo mediju redaktoru vēstule, kurā deputāti mudināti grozīt likumu, lai nepieļautu turpmāku mediju tirgus kropļošanu.
”Tās ir mājaslapas, radio, arī televīzija ir parādījusies vairākās pašvaldībās, kas patiesībā imitē brīvu presi, brīvus medijus, imitē demokrātisku sabiedrību,” tā pastāvošo situāciju raksturo laikraksta ”Neatkarīgās Tukuma Ziņas” redaktore Ivonna Plaude.
Latvijas Žurnālistu asociācija šo situāciju apspriedusi arī ar Latvijas Pašvaldību savienību, kas apņēmusies līdz vasarai sagatavot vadlīnijas pašvaldībām. Tiesa gan, arī pēc šīs tikšanās Latvijas Pašvaldību savienība palikusi pie pārliecības, ka pašvaldību iesaistīšanās mediju izdošanā nav nekas nosodāms, liecina savienības padomnieces Guntas Kurmes teiktais.
”Mēs saskatām, ka pašvaldību izdevumi aizņem ļoti būtisku lomu, pilda ļoti būtisku funkciju informācijas sniegšanā un informācijas telpas aizpildīšanā, jo ir zināms, ka šie reģionālie laikraksti ne vienmēr aizsniedzas līdz visiem pagastiem, līdz visiem novadiem,” pauda Kurme.
Pašvaldību viedoklim vismaz daļēju atbalstu pauž arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvis Aivars Draudiņš.
”Daudzās vietās Latvijā diemžēl ir situācija, ka, ja nebūs pašvaldību sniegtās informācijas, pastkastītēs neielavīsies nekas. Jo cilvēkiem situācija ir tāda, ka viņi nevar pasūtīt laikrakstus – vai tie būtu visas valsts laikraksti vai reģionālie laikraksti, bet viņi šos laikrakstus pasūtīt nevar,” norādīja Draudiņš.
Tikmēr mediju pētnieki un žurnālisti šos aizbildinājumus atzīst par absurdiem, norādot, ka pašlaik pašvaldību izdotie materiāli nebūt neaprobežojas ar iedzīvotāju informēšanu un būtībā nodarbojas ar propagandu.
”Interpretēt šos izdevumus kā nozīmīgu funkciju - tas ir pārāk plašs skatījums. Jo tad jūs leģitimējat antikonstitucionālu situāciju, ka liela daļa un spēcīga daļa no reģionālajiem medijiem kļūst par atkarīgiem partejiskiem medijiem. Priekšlikums ir skaidri noteikt robežas. Tas, kas ir pienākums, ir tiešām informēt savus vēlētājus,” uzrunājot deputātus, uzsvēra Latvijas Žurnālistu asociācijas vadītāja Anda Rožukalne.
Savukārt mediju politikas pamatnostādņu izstrādes ekspertu darba grupas vadītājs Mārtiņš Kaprāns uzsvēra, ka pašreizējā prakse nopietni apdraud reģionālo mediju dzīvotspēju.
”Lielā mērā šī pašvaldību iejaukšanās normālā tirgus ekonomikā, es domāju tieši mediju kontekstā, tā faktiski apdraud gan ienākumus, līdz ar to apdraud normālu cilvēkresursu uzturēšanu šajos medijos un faktiski apdraud reģionālo mediju ilgtspēju kā tādu,” pauda Kaprāns.
Tikmēr Latvijas Preses izdevēju asociācijas vadītājs Guntars Kļavinskis norādīja, ka pašvaldību mediju pastāvēšana to pašreizējā veidolā kropļo ne tikai reģionālo, bet arīdzan nacionālo mediju tirgu. Turklāt tas notiek jau ilgstoši.
”Šī problēma attiecas ne tikai uz reģionālajiem izdevējiem, bet arī uz nacionālajiem. Jo tiek grauts ekonomiskais pamats, faktiski pati bāze, jo, ja kaut ko iedod par velti, tad kādēļ gan par kaut ko maksāt, kaut ko pasūtīt,” sacīja Kļavinskis.
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti gan vienojās, ka situācija jāmēģina labot, pieņemot likuma grozījumus. Tomēr deputātiem nav īstas vienprātības par to, vai pašvaldībām jāaizliedz nodarboties ar izdevējdarbību. Tā, piemēram, Zaļo un Zemnieku savienības deputāts Augusts Brigmanis jau otrdien paziņoja, ka šādu aizliegumu neatbalstītu.
