Lai spriestu par skolēnu sniegumu starptautiskos pētījumos un to, kāpēc desmit gadu laikā nav vērojama izaugsme, bet tā aizvien paliekam viduvējā līmenī, šodien kopā pulcējās izglītības politikas veidotāji un Saeimas Izglītības un Eiropas komisiju deputāti. Pieaug nevienlīdzība starp to skolēnu sniegumu, kas mācās laukos vai pilsētā, un nozīme ir arī ģimenes turīgumam.
Divu Saeimas komisiju kopsēdē deputāti kopā ar izglītības jomas politikas veidotājiem un pētniekiem diskutēja par to, kā uzlabot Latvijas skolēnu sniegumu starptautiskos pētījumos, jo aizvien esam kaut kur pa vidu, kamēr kaimiņi igauņi - trešie labākie pasaulē. Būtiskākais, kam eksperti lika pievērst uzmanību, ir pieaugošā plaisa starp skolēnu zināšanām laukos un pilsētās, ģimenes ienākumiem un arī skolas tipu.
“Tātad, lūk, ja skolēns mācās 9.klasē pamatskolā, tātad vidēji statistiski viņa sasniegumi ir zemāki nekā, ja viņš mācās 9.klasē vidusskolā. Un, protams, viņa sasniegumi ir daudz augstāki, ja viņš mācās ģimnāzijā,” norāda PISA pētījuma vadītājs Latvijā Andris Kangro.
Lielāko daļu sēdes deputāti iepazinās ar pētījuma secinājumiem un tendencēm.
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Ilze Viņķele (“Vienotība”) savā vērtējumā ir skarba, norādot, ka PISA rezultāti uzstāda Latvijas izglītības sistēmai tādu diagnozi, kas nesola spožu nākotni: “Latvijas bērnu mācību sasniegumi ir vidēji. Ņemot vērā, ka ir vērojama tendence šiem rezultātiem pasliktināties, tad mums ir jāapzinās: ja mēs nenovēršam noslāņošanos Latvijas izglītības sistēmā, kas ir starp pilsētas skolām un lauku skolām, starp ģimnāzijām un pamatskolām,
tad ne vien Latvijas izglītības sistēmai, bet valsts attīstībai kopumā draud stagnācija un beigās arī atpalicība.”
Viņķele tāpat pieļauj – iespējams, vērts pārskatīt to, kā pārziņā ir valsts ģimnāzijas. Pašlaik tās ir pašvaldību dibinātas iestādes, taču, piemēram, Igaunija, reformējot vidusskolas, veido pati savas, valsts dibinātas ģimnāzijas, kas konkurē ar pašvaldību skolām, un tas nesis rezultātus. Tomēr Latvijā šie parasti ir sāpīgi jautājumi.
“Tā saruna par skolu tīklu, par skolu tipiem notiek nepārtraukti. Tas ir process, kurš ir attīstībā. Šobrīd arī, satiekoties ģimnāzijām, visām ģimnāzijām ir viedoklis, ka tās vēlas saglabāt statusu kā pašvaldības dibinātas. Tās arī tā turpinās palikt, bet, kas attiecas uz saturu, ģimnāzijām ir jābūt ģimnāzijām, kas gatavo augstskolām, valsts ģimnāzijās ir jābūt augsta līmeņa apmācībām,” saka Latvijas Pašvaldību savienības padomniece izglītības jautājumos Ināra Dundure.
Pašvaldību savienības padomniece redz citu veidu, kā varētu risināt nevienlīdzību:
apsverot iespēju valsts ģimnāzijām noteikt obligātus iestāšanās eksāmenus, bet labākajiem bērniem no laukiem vai trūcīgām ģimenēm līdzi sekotu papildu labumi.
Piemēram, apmaksātu kopmītnes vai piešķirtu stipendiju.
Jāsecina, ka kopumā pastāv viedoklis, ka reformas nepieciešamas, tomēr katrai iesaistītajai pusei ir savs skatījums uz konkrētām pārmaiņām.
Tāpat norādīts, ka skolēnu sniegumu ietekmē lielais mācību satura apjoms, kas jāapgūst, un neļauj iedziļināties vien dažos mācību priekšmetos.
“Latvija ir viena no tām valstīm, kur ir ļoti, ļoti sadrumstalots mācību saturs, un kompetenču pieeja to arī risina.
Mācību priekšmetu skaits būs mazāks,” sola Izglītības ministrijas pārstāve Evija Papule. Mācību priekšmetu skaits līdz ar kompetenču pieeju varētu sarukt tieši 12.klašu audzēkņiem, kas izvēlētos apgūt vien tos mācību priekšmetus, kas saistīti ar viņu nākotnes profesijas un augstskolas izvēli.
Attiecībā uz pārmaiņām izglītības sistēmā pašlaik daudz tiek runāts par strukturālām izmaiņām, bet nepietiekama ir izpratne par kvalitatīvām izmaiņām, intervijā Latvijas Radio raidījumā “Pēcpusdiena” pauda Valsts izglītības satura centra projekta "Kompetenču pieeja mācību saturā" satura ieviešanas vadītāja Zane Oliņa.
Jau ziņots, ka cerībā uzlabot Latvijas skolēnu sniegumu starptautiskos pētījumos Izglītības ministrija jau no septembra pakāpeniski mainīs mācību saturu. Tikmēr skolotāji pauž neizpratni par kompetencēs balstītu izglītības saturu.
