PVD ziņo, ka pašlaik nokultie graudi ir viens no augsta riska produktiem Āfrikas cūku mēra tālākai izplatībai. Vīruss ir ļoti izturīgs un bojā iet tikai tad, ja graudi tiek vismaz pusstundu karsēti 60 grādu temperatūrā. Īpaša uzmanība jāpievērš, novācot ražu kukurūzas, zirņu un kartupeļu laukos, jo tieši tajos visbiežāk maltīti ietur mežacūkas.
„Mēs iesakām labības audzētājiem un pārstrādātājiem pievērst īpašu uzmanību produktiem, kas nāk no inficētās teritorijas. Un nodrošināt to, ka, ja tiek ražota barība cūkām, veikt termisko apstrādi, graudu kaltēšanu, un tikai tad šos graudus piegādāt cūkkopības kompleksiem. Un šis ieteikums attiecas arī uz cūkkopjiem – pievērst pastiprinātu uzmanību barībai, ko viņi pērk, un pārliecināties, ka graudi ir kaltēti,” norāda PVD ģenerāldirektors Māris Balodis.
Lai būtu pilnīgi droši, īpaša uzmanība jāpievērš tieši lopbarības ražošanas procesam, saka kooperatīva «Latraps» ģenerāldirektors Edgars Ruža. Viņš vērtē – paļauties uz audzētāju var tikai tad, ja ir uzticams un viens graudu piegādātājs. Turklāt šādos laikapstākļos kaltes nemaz netiek darbinātas. „Kad ārā ir 30, 34 un vēl vairāk grādi, nozīmē, ka graudi no lauka jau nāk ar 11% mitruma, lai gan vajadzētu būt 14%. Šādus graudus vēl ieliekot kaltē, sanāk popkorns nevis graudi. Tā ka kaltēšanai šeit nav vietas. Te jādomā, kā tos mitrināt, lai no tiem lopbarību sagatavotu,” skaidro Ruža.
Arī biedrības «Zemnieku saeima» priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja uzsver, ka katram uzņēmējam pašam savs bizness jāsargā. Tomēr viņa arī teic – visiem lauksaimniekiem jādara viss iespējamais, lai sērgu neizvazātu tālāk: „Graudaudzētājiem ir aicinājums pļaut augstāk graudus, jo ir iespējams, ka ir beigtas mežacūkas kaut kur uz lauka. Tā kā lielākajā daļā Latvijas graudaugi nav saveldrējusies, tā ir izpildāma prasība un to nav grūtu izdarīt. Kur ir zirņi un pupas, ko izbaros tālāk, protams, pašiem lopkopjiem pašiem jānodrošina, lai lopbarība būtu pietiekami ilgi nostāvējusi (60-70 dienas), lai tā būtu žāvēta, termiski apstrādāta.”
„Katram savs bizness jāsargā, un lopkopjiem jāizdara viss, lai savās saimniecībās neievazātu šo slimību.,” saka „Zemnieku saeimas” pārstāve.
Mēra skartajā Vidzemē un Latgalē kviešu novākšana patlaban rit pilnā sparā. Atsākoties sausajam laikam, brīvdienās kombaini intensīvi dosies arī Zemgales laukos. Turklāt karstuma dēļ netipiski agri nogatavojušies arī mieži, kas lielā daļā saimniecību ir cūku pamatspēkbarība.
