Sandra ar Ričardu, kurš ir ratiņkrēslā, regulāri izmanto sabiedrisko transportu, bet iekļūšana un izkļūšana modernajos tramvajos bieži vien sagādā pamatīgas neērtības, jo vadītāji neprot rīkoties ar pacēlājiem. Tādēļ LTV raidījums “4.studija” veica eksperimentu, lai pārliecinātos, vai cilvēkiem ratiņkrēslos zemās grīdas tramvajs ir pieejams.
“Piebrauca tramvajs, vadītājs izkāpj, viņš saprot, ka mums ir jāceļ iekšā, un uzdod jautājumu-jums tiešām vajag to pacēlāju nolaist, varbūt mēs viņu iecelsim. Bet jūs redzējāt, kāda iznāca situācija kāpjot ārā, cik vajag cilvēkus, lai to puisi izceltu ārā,” stāsta Sandra. Izkāpjot no tramvaja, ratiņkrēslu nācās izcelt četriem cilvēkiem.
“Viņa šausmīgi atvainojās, ka ir salūzis. Bet kāpēc ir salūzis tāpēc, ka viņai viņš bija jānolaiž līdz galam lejā – nav jāsteidzas. Es viņai saku – tas nav līdz galam lejā, mēs to salauzīsim. Un beigās rezultāts sanāca, ka bija jāceļ ārā ar rokām,” stāsta Sandra.
Raidījums kopā ar Sandru un Ričardu mēģina vēlreiz, un tad veicas daudz labāk. ”Nu, šeit mēs gan iekāpām, gan izkāpām ļoti ātri. Es teiktu, ka uz pusi ātrāk un arī krietni drošāk.”
Pašvaldības uzņēmumā “Rīgas satiksme” apgalvo, ka sabiedriskā transporta vadītāji ir apmācīti, kā lietot pacelšanas platformas.
“Cilvēki ratiņkrēslā nav katras dienas pasažieri, un vadītājs var aizmirst, kā reizēm izmantot šo te sistēmu. Bet šī situācija tiek labota.
Vadītāji tiek regulāri instruēti un apmācīti, kā pasažieriem ratiņkrēslos iekļūt transportā, jānoskaidro, kurā pieturvietā viņi vēlēsies izkāpt, kā arī pēc tam, kad piebrauc konkrētajā pieturvietā, viņiem no transporta izkāpt,” skaidro „Rīgas satiksme” pārstāve Inese Rozīte.
Tomēr Sandras un Ričarda piemērs parāda pretējo – ir jauns tramvajs, kas aprīkots ar pacēlāju, bet, lai no tā izkļūtu, ir jālūdz palīdzība citiem pasažieriem. “Mums ir gadījies, ka cilvēks saka – es pusgadu neesmu nevienu ar ratiem cēlis, es jau esmu aizmirsusi. Bet tā nav mana problēma, ka viņai ir aizmirsies,” komentē Sandra.
“Arī vadītāji ir tikai cilvēki, un reizēm varētu gadīties kādas aizķeršanās, piemēram, ziemā, kad no sniega ienestās platformas ir iestrēgušas. Tāpat varētu būt, ka viņš ir satraucies un pirmajā brīdī [neatceras], vai ir jāizlaiž un kura poga ir jānospiež. Bet lielākoties vadītāji ir apzinīgi, viņi zina, kā to izdarīt un arī rīkojas atbilstoši noteiktajai instrukcijai,” saka “Rīgas satiksmes” pārstāve.
Šobrīd visi “Rīgas satiksmes” trolejbusi ir ar zemajām grīdām, autobusi gan nē, tādēļ tajos iekļūt ar ratiņkrēslu ir sarežģīti. Bet ir veids, kā šo problēmu atrisināt.
“Ļoti daudzi, kam tas pakalpojums būtu nepieciešams, nezina, ka var laicīgi piezvanīt uz “Rīgas satiksmes” informācijas tālruni.
Jūs nosauciet pieturas nosaukumu, laiku (..) un jūs vienkārši piesakiet, kurā pieturā, cikos, kāds maršruts jums ir nepieciešams, lai būtu zemā grīda,” atklāj Sandra.
“Rīgas satiksme” uzsver, ka sabiedriskā transporta vadītājiem regulāri tiek organizētas apmācības – kā pareizi lietot ratiņkrēslu pacēlājus, tomēr reālā aina parāda to, ka šīs apmācības vajadzētu rīkot krietni biežāk.
