Viņš skaidroja, ka uzņemamo cilvēku skaitam vajadzētu būt desmit reizes mazākam un 90% atbraucēju no Sīrijas, Eritrejas un citām valstīm vajadzētu būt nosūtītiem atpakaļ uz viņu mītnes valstīm.
Rasnačs pauda, ka tā vietā, lai uzņemtu jaunus cilvēkus, Eiropai ir jācīnās ar cilvēku tirdzniecības tīkla vadītājiem, kas patvēruma meklētājus nogādā Eiropā.
Viņš par šantāžu nosauca Eiropas Savienības (ES) amatpersonu izteikumus, ka valstis, kuras atteiksies no bēgļu uzņemšanas, varētu zaudēt Eiropas fondu finansējumu.
"Šie šantāžas elementi izskan bieži un, ja tos izmanto, tad tas pilnībā sagrauj ES," klāstīja Rasnačs. Tomēr Latvija neesot viena savā atturībā pret bēgļiem - arī Višegradas grupas (Polija, Ungārija, Čehija un Slovākija) un pārējās Baltijas valstis nelabprāt grib uzņemt bēgļus un iebilst kvotu sistēmai, kuru piedāvā Eiropas Komisijas vadītājs Žans Klods Junkers.
Ministrs noraidīja apgalvojumus, ka Nacionālās apvienības (NA) striktā nostāja varētu sagraut Latvijas valdību. "Galējais variants - NA paliek mazākumā valdībā, taču tas nekādā veidā neietekmē valdības stabilitāti (..)," apgalvoja Rasnačs.
Ziņots, ka atbilstoši jaunākajam Eiropas Komisijas izstrādātajam patvēruma meklētāju uzņemšanas plānam Latvijai ir papildus jāuzņem 526 bēgļi, tātad kopumā 776 cilvēki. Premjere Laimdota Straujuma ("Vienotība") uzsvēra, ka Latvijas nostāja paliek iepriekšējā - noraidoša attieksme pret kvotu sistēmu, tomēr vienlaikus "neizvairās no solidaritātes". Savukārt Junkers trešdien akcentēja, ka ES dalībvalstīm patvēruma meklētāji būs jāuzņem piespiedu kārtā.
