Nams Rīgā, Vesetas ielā 8, tiek dēvēts par Rakstnieku māju, un tieši tāpat sauc arī pašu izveidoto biedrību, kas namu apsaimnieko. Šajā specprojektā mīt daudzi pazīstami literāti un režisori. Viens no mājas iedzīvotājiem, Jānis Ķuzulis, jaunā gada pirmo nedēļu pavadīja slimnīcā. Viņu ieveda ar smagu plaušu karsoni, bet analīzes atklāja, ka tā ir leģionāru slimība.
Ķuzulis atzīst, ka slimnīcā viņam pilnīgi zuduši spēki un nav varējis paiet. "Man bija pilnīgs bezspēks. Un liela vienaldzība," viņš saka ar lielu pateicību dakteriem, kas 11 dienu laikā pacientu piecēla kājās.
Foto: Aija Kinca
Slimnīca uzreiz ziņoja epidemiologiem, ka ir pacients ar leģionāru slimību, un jau nākamajā dienā eksperti devās uz dzīvokli iegūt ūdens paraugus un brauca arī uz Ķuzuļa lauku mājām ņemt paraugus tur. Paralēli Slimību profilakses un kontroles centrs informēja apsaimniekotāju, ka jāpaņem paraugi mājas siltummezglā un jābrīdina iedzīvotāji. Legionellu atrada dzīvoklī.
"Mums jau bija gatavi rezultāti, kad es interesējos, kāpēc vēl nav paņemtas analīzes no mājas?," teica Ķuzulis. "Un pārvaldniece atbildēja – tas ir jāsaskaņo ar valdi. Apmēram tā – ja māja deg, mēs sauksim pažarniekus ar ierakstītu vēstuli."
Pārvaldnieces vēstules savā ziņā ir literārs šedevrs. Vismaz tā atzīst Slimību profilakses un kontroles centrā (SPKC).
SPKC Infekcijas slimību analīzes departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs sola, ka vēsturei šo vēstuli saglabās. "Jo tur bija viss kaut kas rakstīts – kā var inficēties ar legionellu, to, ka tā nav liela problēma Latvijā, viens, divi gadījumi gadā, un ka mums būs jāpierāda, kas mēs esam. Ka mums jāuzmanās. Un vēl mums bija jāpierāda, ka šis cilvēks tiešām ir inficēts ar legionellu," sacīja Perevoščikovs.
Tā vietā, lai ziņotu inspektoriem, ka viņi ir laipni aicināti, pārvaldniece rakstīja, ka Slimību profilakses un kontroles centram ir jāuzņemas pilna atbildība par savu darbinieku iespējamiem veselības traucējumiem un traumatismu. Tāpat brīdināja, ka siltummezgls atrodas slēgtā telpā ar šaurām ejām un ir iespējami elektroriski un mehāniski riski, tādi kā atsitieni ar galvu, pēdu pirkstgaliem un citām ķermeņa daļām pret asām kronšteinu malām zemo griestu un grīdas stiprinājumiem.
Mājas pārvaldniece visas šīs darbības saskaņoja ar mājas valdi. Tās priekšsēdētājs kinorežisors Arvīds Krievs saka, ka rīcība bijusi pareiza, jo atbilstoša likumiem. Krievs uzskata, ka steigai pēc Ķuzuļa nonākšanas slimnīcā ar nāvējošo slimību nebija nekāda pamata.
Pēc apmaiņas ar vēstulēm triju nedēļu garumā epidemiologi beidzot tika ielaisti un ieguva ūdens paraugus.
"Konstatējām, ka visa māja piesārņota ar legionellām," atceras Perevoščikovs. "Es domāju, kāpēc viņi mēģināja aizkavēt šo procesu? Tiešām nezināja, kas ir legionella? Taču zināja! Paši mums to aprakstīja vēstulēs. Varbūt nezināja normatīvos aktus? Nu kā nezināja, ja vēstulēs atsaucas uz citiem aktiem, kam gan ar šo epidemioloģiju nav nekāda sakara."
Iedzīvotāju neapmierinātība ar situāciju sasniedza tādus apmērus, ka viņi sasauca kopsapulci un pieprasīja valdes nomaiņu. Taču tas neizdevās un valde turpina darbu.
Perevoščikovs pavēstīja, ka šogad tikai viens tāds gadījums, kad piedzīvota pretestība, lai neinformētu iedzīvotājus un nepalīdzētu epidemioloģiskai izmeklēšanai. "Nāves gadījumi ir 8 līdz 10 procenti no visiem. Šogad jau trīs nāves," leģionāru slimības bīstamību uzsvēra speciālists.
Epidemiologi atgādina, ka nāvi raisošā baktērija iet bojā pietiekami karstā ūdenī. Taču Rakstnieku mājā ūdens temperatūra atkal ir samazināta, jo vairāki iedzīvotāji tā vēlējušies.
