• Pirmdiena, 2017. gada 24. aprīlis
  • Vārda diena: Nameda, Visvaldis, Ritvaldis
Rīgā +1°C, DR vējš 3m/s

RAIMONDS VĒJONIS

Ieteikt šo rakstu

1 komentārs | Latvijā

Pirmais zaļais prezidents Eiropā – tā Zaļo un Zemnieku savienības izvirzītā Valsts prezidenta amata kandidāta Raimonda Vējoņa (48) nākotni redz viņa partijas biedri no Latvijas Zaļās partijas. Iepriekš visu savu profesionālo mūžu Vējonis bija saistīts ar vides jautājumiem – sākumā kā bioloģijas skolotājs, tad kā vides pārvaldes vadītājs Madonā un Lielrīgā, bet vēlāk jau kā vides ministrs. Taču pirms pusotra gada viņš negaidīti kļuva par aizsardzības ministru, un rādās, ka šajā amatā Vējonis ir kļuvis pārliecinātāks un guvis lielāku cīņassparu, ko šoreiz vairs nekautrējas likt lietā ceļā uz prezidenta amatu.

Madonas floras sargs

Līdz 1996.gadam Vējoņa akadēmiskā un profesionālā karjera ir cieši saistīta ar divām lietām: bioloģiju un Madonu. 1989.gadā Vējonis pabeidza Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāti, iegūstot bioloģijas un ķīmijas skolotāja specialitāti. Viņa diplomdarba tēma bija floras aizsardzība Madonas rajonā. Jau studiju gados Vējonis sāka strādāt par bioloģijas skolotāju paša nesen pabeigtajā Madonas 1.vidusskolā. Žurnālam “SestDiena” šī gada maijā Vējonis stāsta, kā katru dienu cauri mežam un garām kapiem gājis pāris kilometru kājām uz autobusu, lai no Madonas rajona Sarkaņiem brauktu uz skolu pilsētā, un kā reiz mežmalā ieraudzījis vilku gailējošās acis.

Pēc studiju pabeigšanas Vējonis kļuva par Madonas reģionālās vides pārvaldes direktora vietnieku. Pēc kļūšanas par ministru intervijā “Dienai” Vējonis stāsta, ka tajos laikos viņam nācies arī kopā ar citiem inspektoriem pasēdēt krūmos, gaidot nelegālos zivju tīkotājus vai dodoties pārbaudīt uzņēmumus. Paralēli tam viņš bija arī Madonas pilsētas domes deputāts no 1990. līdz 1993.gadam. 1995.gadā Vējonis kļuva par maģistru bioloģijā, aizstāvējis maģistra darbu “Kaņepēnu ezera apsaimniekošanas plāns”.

Tai pašā “SestDienas” intervijā Vējonis atklāj, ka viens no iemesliem bioloģijas studiju izvēlei bija pūču ekspedīcijas skolas laikā Teiču purvā dabas fotogrāfa Andra Eglīša vadībā. Arī vectēva liktenis stiprinājis interesi par vides aizsardzību— viņš strādājis kolhozā “Stars” par traktoristu. Lauku miglošanā izmantoto ķimikāliju dēļ vectēvs zaudēja redzi, vēl nesasniedzis pensijas vecumu.

“Es ar kājām uz Ogri” (un Rīgu)

“No vistālākās Madonas pa taisno uz Lielrīgu.” Tā, pārfrāzējot grupas “Hospitāļu iela” dziesmu “Sinepes (Par Raimi)”, var raksturot būtiskās pārmaiņas Vējoņa darba gaitās 1996.gadā. Viņš kļūst par jaunizveidotās Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes (LRVP) direktoru. Šajā iestādē tika apvienotas līdzšinējās Rīgas un Ogres pārvaldes, klāt nākot arī jauniem pienākumiem, piemēram, iesaistīšanās teritoriālās plānošanas procesā un Daugavas baseina ekoloģisko problēmu risināšana.

Vējonis uzvarēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izsludinātajā konkursā uz pārvaldes vadītāja vietu. Intervijā avīzei “Rīgas Balss” Vējonis tolaik sola, ka turpmāk vides aizsardzības inspektoriem tiks izvirzītas vēl stingrākas prasības un viņiem būs jābūt bargiem un nepiekāpīgiem pret dabas piesārņotājiem un postītājiem.

Vides valsts ministrs tolaik bija Vējoņa partijas biedrs – viens no Latvijas Zaļās partijas līderiem Indulis Emsis. Senākā ziņu arhīvos atrodamā ziņa, kurā pieminēts Vējoņa vārds, ir no 1997.gada vidus, kurā stāstīts, ka vides valsts ministrs Emsis iepazīsies ar atkritumu saimniecību Vācijā, un viņam līdzi dosies arī Vējonis.

Smakas, noplūdes, maluzvejnieki

Dažus turpmākos gadus Vējonis medijos komentē, piemēram, naftas produktu smaku Sarkandaugavā, cūku mēslu smaku Pļavniekos, hlora noplūdi rūpnīcas “Alfa” teritorijā, no kravas automašīnas cisternas izplūdušo formalīnu uz šosejas Salaspilī un citas avārijas. Viņš arī aktīvi informē žurnālistus par vides inspektoru Gaujā aizturētajiem maluzvejniekiem. Piemēram, 2000.gadā prokuratūrā nodotas četras lietas par elektrozveju. "Ja būtu vairāk naudas benzīnam, arī konstatēto pārkāpumu būtu vairāk, jo mēs tagad nevaram visur izskraidīt," BNS stāstīja Vējonis.

2000.gadā LRVP bija arī jāiesaistās Jūrmalas domes un “Parex” bankas vadītāja Valērija Kargina strīdā par iespējamo būvniecību uz Karginam piederošā zemes gabala Bulduros. Dome apgalvoja, ka projekts paredz vairāk nekā desmit priežu nociršanu, kā arī līdz četru metru dziļu pagrabstāva izbūvi, kas nozīmē milzu bedres rakšanu kāpā un kāpas struktūras izjaukšanu. Savukārt Kargina pārstāvji pauda, ka jāizcērt būs sliktākajā gadījumā daži koki un jaunā būve iepriekšējās pamatus praktiski nepārsniedz. Savukārt Vējonis pēc ekspertu komisijas atzinuma informēja, ka ekoloģiskas dabas šķēršļu, kas liegtu apbūvi, neesot,  un apbūve teritorijā ir pieļaujama, ievērojot tehniskos būvniecības nosacījumus.

No ierēdņa par ministru

2002.gada rudenī 8.Saeimas vēlēšanās uzvarēja Einara Repšes izveidotais “Jaunais laiks” un tiek veidota koalīcija, kas atstumtu no varas Tautas partiju. Tajā piedalās arī pirmo reizi kā Zaļo un Zemnieku savienība vēlēšanās startējusī apvienība. Strīdi par ministru portfeļu sadalījumu, kā ierasts, ilgst vairākas nedēļas. Tomēr pret ZZS piedāvāto Vējoni kā vides ministru iebildumu nav nevienam.

Valdība tiek apstiprināta, un tā sākas Vējoņa ministra gaitas, kas ilgst deviņus gadus pēc kārtas. Uzreiz pēc apstiprināšanas Vējonis sola, ka viņa prioritātes būs sabiedrisko organizāciju iesaiste vides jautājumu risināšanā un būvniecības departamenta paturēšanu ministrijas pakļautībā. Svarīgi ir atstāt vides ministrijas pārraudzībā arī būvniecību, jo nevar šo jomu apskatīt atrauti no vides aizsardzības, un tas saistīts gan ar ūdensvadu un kanalizācijas izbūvi, gan vides piesārņojumu, klāstīja Vējonis.

Savukārt laikrakstam “Diena” Vējonis pirmajā lielajā intervijā pēc kļūšanas par ministru saka: “Strādājot iepriekšējā darbavietā, radusies sajūta, ka starp ministriju un sabiedrību ir izveidojusies stikla siena — katrs runā savā pusē un cits citu nedzird. Mana doma ir šo sienu sabrucināt kā Vācijā nojauca Berlīnes mūri.”

Kā veicies vēlēšanās?

Par Latvijas Zaļās partijas līdzpriekšsēdētāju Vējonis tika ievēlēts dažus mēnešus pēc kļūšanas par ministru, bet partijas biedrs viņš ir jau 25 gadus. Tomēr pirmo reizi spēkus nacionālā mēroga vēlēšanās Vējonis iemēģināja tikai 2004.gadā, Latvijai pirmajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Taču Zaļo un Zemnieku savienība tajās neguva panākumus, iegūstot vien 4,25 procentus balsu. Turklāt vides ministrs Vējonis no trešās vietas ZZS sarakstā nokrita uz ceturto.  

9.Saeimas vēlēšanās 2006.gadā labāki panākumi bija gan ZZS, gan pašam Vējonim. Tomēr viņš joprojām nebija starp pirmā kalibra zvaigznēm savienībā, ko pierādīja arī saraksts. Lai gan Vējonis tajā tika iekļauts četros apgabalos (likums tolaik to neliedza), augstākā pozīcija viņam bija 3.numurs Latgalē. Ievēlēts Vējonis tika no Vidzemes apgabala kā ceturtais. Populārāki par viņu te bija Ingmārs Līdaka, Mārtiņš Roze un Indulis Emsis. Plusu skaits, saskaitot tos visos apgabalos kopā, Vējonim bija devītais lielākais no visiem ZZS kandidātiem.

2010.gadā, 10.Saeimas vēlēšanās Vējonis jau bija ZZS Rīgas saraksta galvgalī. “Zaļzemnieki” bija rīdzinieku trešā populārākā izvēle pēc “Saskaņas centra” un “Vienotības”. Vides ministram plusu ievilka katrs piektais ZZS vēlētājs, un savu pirmo numuru viņš saglabāja arī pēc vēlēšanām.

Gadu vēlāk 11.Saeimas ārkārtas vēlēšanās ZZS popularitāte Rīgā, tāpat kā valstī kopumā, mazinājās, un partija pēc Valda Zatlera pasludinātās cīņas pret oligarhiem tika atstāta opozīcijā. Tomēr Vējonis spēja saglabāt saraksta līdera pozīciju gan pirms, gan arī pēc vēlēšanām, turklāt viņa atbalstītāju bija teju četras reizes vairāk nekā pretinieku (17 tūkstošos vēlēšanu zīmju 3644 plusi un 943 svītrojumi).

12.Saeimas vēlēšanās pērn nu jau aizsardzības ministrs Vējonis ar pirmo numuru tika izlikts Latgalē. Arī te Vējonis tika ievēlēts kā pirmais no trim ZZS deputātiem, tomēr plusu un svītrojumu attiecība, lai gan joprojām pozitīva, bija būtiski sliktāka nekā iepriekš Rīgā (19,7 tūkstoši zīmju, 3926 plusi un 2661 svītrojumi). Iespējams, to var izskaidrot ar Zaļajā partijā dzirdēto kurnēšanu par to, ka atsevišķi Zemnieku savienības pārstāvji Latgalē bija izvērsuši aktīvu individuālo kampaņu, kurā pie reizes kritizēta arī aizsardzības ministra pozīcija ar valsts drošību un ģeopolitisko situāciju saistītos jautājumos.

Apvainojies uz Lembergu?

Kā vienam no Zaļo un Zemnieku savienības līderiem, savulaik arī apvienības valdes priekšsēdētājam, Vējonim intervijās nereti ir lūgts komentēt faktu, ka kopš 2006.gada ZZS premjera amata kandidāts ir Ventspils mērs Aivars Lembergs, kurš tikpat ilgu laiku ir apsūdzēts vairākos amata noziegumos un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanā, pēdējos gados gandrīz katru nedēļu vairākas dienas pavada Rīgas apgabaltiesā, kurā tiek skatīta viņa krimināllieta. “Lemberga kungam notiek tiesas sēdes, un tas var vilkties gadiem. Kamēr tiesa nav pieņēmusi konkrētu lēmumu, jebkurš cilvēks valstī ir nevainīgs,” piemēram, tā Vējonis atbild “SestDienai” 2010.gada vasarā.

2012.gada vasarā, kad Vējonis jau ir opozīcijas deputāts, intervijā LETA vaicāts, vai ZZS nebūtu lietderīgāk pārtraukt sadarbību ar Lembergu, lai to vairs nesauktu par "oligarhu partiju", viņš attrauc: “Manuprāt, visa tā "oligarhu lieta" ir tikai vārdu spēle, kurai daļa vēlētāju pakļāvās. Lembergs ir spēcīga politiska personība, to nekādā gadījumā nevar noliegt. Viņš ir darbojies politikā daudz ilgāk nekā liela daļa citu pašreizējo politiķu - kopš Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas un Saeimā balsojis par šo lēmumu. Lembergs kā politiķis ir ļoti spēcīgs, viņā ieklausās un no viņa baidās. Par pārējo lai lemj tiesa - ir tur kas vai nav.”

Tomēr dažus gadus vēlāk starp Vējoni un Lembergu neklātienē notiek pamatīgs konflikts. 2014.gada maijā Ventspilī bija piestājuši NATO kara kuģi, kuru jūrnieki krastā uzdzīvojuši. Daži smagi cieta kautiņos ar vietējiem, viens bezsamaņā un ar smagu traumu pat nonāca slimnīcā. Taču Lembergam lielāku satraukumu izraisīja puķu plūkšana no dobēm pilsētas centrā un jūrnieku “vemšana un urinēšana”.  Viņš uzrakstīja publisku vēstuli NATO ģenerālsekretāram Andersam Fogam Rasmusenam ar lūgumu atvainoties Ventspils pilsētai par NATO spēku karavīru izdarībām pašvaldības teritorijā, cita starpā apgalvodams, ka “viņu uzvedība drīzāk atbilst okupantu uzvedībai”.

Aizsardzības ministrs Vējonis reaģēja ar skarbu paziņojumu. Viņš norādīja, ka Lemberga kā pašvaldības amatpersonas neapdomīgie paziņojumi liecinot par pašvaldības gatavības trūkumu efektīvi risināt radušos situāciju.

“Attiecinot jēdzienu „okupācija” uz NATO karavīru atrašanos Latvijā, lai piedalītos kopīgās NATO militārajās mācībās, Aivars Lembergs ir maldinājis Latvijas sabiedrību, veicinot tās šķelšanos, kas vērtējami kā draudi valsts iekšējai drošībai,” paziņoja Vējonis.

Vēlāk gan ZZS veidojošo partiju līderi, arī Vējonis un Lembergs, parakstījuši kopīgu paziņojumu, kurā norādīja, ka dalība NATO ir Latvijas ārējās drošības garants. Taču paziņojumā arī pausts, ka partijas par svarīgu, “lai arī sabiedroto karavīri ar cieņu izturētos pret mūsu valsti, uzturoties Latvijā.”

Taču tas, ka attiecības starp Lembergu un Vējoni nav tās labākās, jau ilgāku laiku nav noslēpums. Pats Lembergs to pērn skaidroja ar to, ka Vējonis uz viņu esot apvainojies par atbalsta trūkumu pirms prezidenta vēlēšanām 2011.gadā, kad par ZZS kandidātu un vēlāk arī valsts galvu kļuva Andris Bērziņš.

Vai Vējonis apvainojies uz Lembergu? Iespējamos cēloņus skaidro Ventspils mērs

Jauno tehnoloģiju fans

Vējonis bija viens no pirmajiem ministriem un vispār politiķiem Latvijā, kas sāka aktīvi izmantot tviteri, gan lai ziņotu par savas nozares aktualitātēm, gan lai komentētu politiskās un citas norises valstī un pasaulē. Jaunās tehnoloģijas viņu saistījušas jau daudz senāk. Žurnālisti, kas gadsimta sākumā rakstīja par vides jautājumiem, atminas, ka Lielrīgas reģionālās pārvaldes direktors Vējonis bija viena no retajām amatpersonām, kas aktīvi izmantojušas e-pastu, turklāt viņa oficiālā adrese bija visai amizanta, jo sākās ar wind@... (angliski – vējš).

Savukārt tviteri pēdējā laikā Vējonis izmanto kā Aizsardzības ministrijas publicitātes instrumentu. Tomēr savas tvītošanas sākumā viņš bija daudz radošāks.

Vējoņa pirmais tvīts ir veltīts situāijai ar meža transformāciju Jūrmalā politiķa, tobrīd – Rīgas vicemēra Aināra Šlesera īpašumā:   

Vējonis toreiz uzskatīja, ka Šlesera zemes gabala lieta jāizskata valdībai pilnā sastāvā.

Tomēr Vējonim neizdodas valdība gūt atbalstu savai pozīcijai, par ko sarūgtinājumu viņš arī neslēpj tviterī: 

2010.gadā vides ministram Vējonim tika piešķirta “Zirgābola” balva Ķēzītāju nominācijā. Organizētāji savu lēmumu skaidroja šādi - lai gan pozitīvi vērtējams Vējoņa devums ģenētiski modificēto organismu neievazāšanā Latvijā, kā arī piekrasti sargājošo normatīvu aktu noturēšanā pret citu ministriju mēģinājumiem šo jomu pakļaut tikai ekonomiskām interesēm, tomēr Vējoni iegāza viņa pārvaldīto vides institūciju praktiskā rīcība piekrastē, Aizsargjoslu likuma grozījumi attiecībā uz ostām un grozījumi "Atkritumu apsaimniekošanas likumā". Vējonim atbildību prasīja arī par nespēju pietiekami argumentēti aizstāvēt sabiedrības intereses "Šlesera priežu" lietā.

Arī uz ziņām par šo apšaubāmo godu Vējonis reaģēja tviterī: 

Šobrīd, kad Vējonis ir aizsardzības ministrs, neparasti ir lasīt šādu viņa 2010. gada tvītu par armiju: 
 

Pavisam atklāta valoda lasāma tvītā, kurā Vējonis komentē politisko situāciju 2010.gada pavasarī pēc tam, kad Tautas partija pameta Dombrovska valdību: 

 

Komentāri (1)

Dace

Paldies! Izskatās, ka Vējonis bijis vērtīgs vides aizsargātājs.

Pievienot komentāru

Pievienot atbildi

Komentēt vari arī ar savu draugiem.lv vai Facebook profilu!

Atlikušo simbolu skaits: 1000