Viņš lēsa, ka slimība uz priekšu virzās ar ātrumu 100 kilometri gadā, apņemot jaunas teritorijas. Tādējādi nākamajā vai aiznākamajā gadā mēris, visticamāk, sasniegs Rīgu. Viņš atgādināja, ka vēl salīdzinoši nesen slimība pirmo reizi ir fiksēta Vidzemē Rīgas jūras līča piekrastē - Skultē, Ainažos, Salacgrīvā. Virzība notiek mežacūku vidū, mājas cūkas skarot mazāk.
Oļševskis gan atzina, ka kāds šo slimību neuzmanīgi uz Rīgu var atnest ātrāk, nekā tuvākajos divos gados. Tādā gadījumā ir paredzami ierobežojumi cūkgaļas eksportā tiem uzņēmumiem, kas darbojas Rīgā un ap to. Absolūti neparedzama ir trešo valstu attieksme, kas var atteikties pieņemt Rīgā un Pierīgā sagatavoto vai caur galvaspilsētu vesto gaļu. Eksporta liegums gan neattiektos uz cita veida, piemēram, kokmateriālu eksportu.
PVD speciālists bija skeptisks par iespējām slimību apturēt, jo vakcīnas pret to nav. Vienīgais, ko var darīt slimības izplatības kavēšanā, ir mazināt mežacūku skaitu, tādējādi ierobežojot dzīvnieku savstarpējos kontaktus un slimības izplatības ātrumu.
Jau ziņots, ka kopš 2014.gada jūnija Āfrikas cūku mēris Latvijā ir konstatēts vairāk nekā 540 mežacūkām. Mājas cūkām mēris pēdējo reizi konstatēts šogad 6.jūlijā.
Āfrikas cūku mēris ir bīstama, ļoti lipīga vīrusa izraisīta saslimšana cūku dzimtas dzīvniekiem. Dzīvnieku novietnē, kurā slimība konstatēta, ir jānokauj viss ganāmpulks, tādēļ šīs slimības uzliesmojums dzīvnieku turētājiem rada lielus ekonomiskos zaudējumus.
Āfrikas cūku mēris nav bīstams cilvēkiem.
