Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) darbinieki šajās dienās saver tūkstošiem auklu, ar ko košos plakātus plānots piesiet pie kokiem un ceļa stabiem. Plakātos vienkāršā valodā ikviens aicināts mazināt infekcijas izplatību. Zinot, ka meža cūkas mīl ēdienu atliekas, ikvienu aicina nemest mežā, ceļmalā vai novietotajā atkritumu urnā pārtikas produktus. Pēc sēņošanas vai ogošanas visas neapēstās sviestmaizes un pat to ietinamie papīri ir jāņem līdzi uz mājām.
Bet pēc mēra skarto zonu apmeklējuma ir jānomazgā ne vien apavi un drēbes, bet arī auto riepas un velosipēda riteņi. Košie plakāti ir gan latviešu, gan krievu valodā. Tos nogādās visās cūku mēra skartajās teritorijās un izvietos tur, kur pārvietojas vietējie iedzīvotāji un Latvijas apceļotāji.
Āfrikas cūku mēra dēļ nāksies nokaut mājas cūkas saimniecībās, kurās nav biodrošas. Pasākums paredzēts, lai slimība neizplatītos ārpus ĀCM ārkārtas zonas. Trešdien Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Polijas pārstāvji sprieda par papildus iespējām cīnīties ar slimību.
Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs skaidroja, ka starpvalstu darba grupa apkopos gan valstu savstarpēji risināmos jautājumus, gan tos, ar kuriem vērsīsies Eiropas Komisijā.
„Tie ir gan finanšu jautājumi, tie ir gan zinātnes piesaistīšanas jautājumi tālāk, jo šie jautājumi atsevišķās valstīs risinās jau gadu desmitus, ļoti grūti risinās,” norādīja ministrs.
No Latvijas darba grupā iesaistīsies Pārtikas un veterinārā dienesta ģenerāldirektors Māris Balodis. Viņš uzskata, ka Eiropas Savienībai būtu daudz aktīvāk un ar lielāku finansējumu jāpiedalās slimības apkarošanas pasākumos. Tas nepieciešams, lai slimība neizplatītos arī citur Eiropā.
„Mēs un mūsu kaimiņvalstis uzskatām, ka Eiropas līdzfinansējumam vajadzētu būt vismaz 80%. Tajā skaitā mēs gribam, lai mums līdzfinansē arī tehniskos līdzekļus, tādus kā krematorija, kuru mēs pērkam, speciāls autotransports, konteineri un visi dezinfekcijas pasākumi. Šim līdzfinansējumam vajadzētu būt lielākam,” norādīja Māris Balodis.
Cik daudz naudas lūgs Eiropas Komisijai, vēl nav aprēķināts, jo izdevumi visu laiku palielinoties.
„Katrā ziņā mēs prasīsim visus tos izdevumus, kas saistīti ar slimību apkarošanu. Protams, arī Zemkopības ministrija prasīs kompensācijas par biznesa traucējumiem, kas radušies ir uzņēmējiem saistībā ar Āfrikas cūku mēri. Arī, iespējams, kompensācijas tiem uzņēmumiem, kas izvēlēsies pārtraukt savu darbību,” sacīja Balodis.
Līdz šī gada beigām vienošanās esot jāpanāk. Arī cūkaudzētāji uzsver, ka Eiropas Savienības līdzfinansējums ir nepieciešams. Svarīgi ir dot cilvēkiem iespēju pāriet uz citu dzīvnieku audzēšanu, norāda Cūku audzētāju asociācijas pārstāve Dzintra Lejniece, kura arī piedalījās sarunās Viļņā.
„Un tad viens no priekšlikumiem bija iespēja cūkaudzētājiem šajā buferzonā neturēt cūkas, bet audzēt kādus citus lopus. Tā varētu būt kā kompensācija par pārstrukturizēšanos,” pauda Lejniece.
Savukārt no ceturtdienas Latgalē un no 7.augusta Vidzemē attiecīgi mēneša laikā bionedrošajās saimniecībās nepieciešams likvidēt mājas cūkas. Pārtikas un veterinārajā dienestā lēš, ka varētu likvidēt aptuveni pusi no riska zonā turētajām mājas cūkām.
Jau ziņots, ka visās Āfrikas cūku mēra skartajās teritorijās cūkas iznīcinās saimniecībās, kuras nepilda biodrošības prasības. Āfrikas cūku mēra ārkārtas zonā Latgalē un Vidzemē šobrīd saimniecībās kopj aptuveni 40 tūkstošus cūku. Izkaut varētu aptuveni 20 000 cūku
Kopumā Āfrikas cūku mēris Latvijā līdz šim bija konstatēts 30 mežacūkām un 28 mājas cūkām 14 piemājas saimniecībās, savukārt iznīcinātas 198 mājas cūkas.
Āfrikas cūku mēris Latvijā pirmoreiz tika konstatēts 26.jūnijā trim mežacūkām netālu no Baltkrievijas robežas.
