Viņš paskaidroja, ka iepriekšējo gadu pieredze rāda, ka tieši jūlijā, kā arī augustā un pat vēl septembrī slimība, visticamāk, turpinās apgūt jaunas teritorijas. Tās izplatību sekmē gan dzīvnieku, gan cilvēku pārvietošanās, kā arī klimatiskie apstākļi, jo Latvijā ierastie laika apstākļi ir labvēlīgi ĀCM izplatībai.
PVD direkors atgādināja, ka liela atbildība ir mednieku un cūkaudzētāju rokās. Piemēram, cūkaudzētājiem ir jāievēro visi biodrošības noteikumi. Lielais vairums - 89% - tos ievēro, taču neliela daļa nosacījumus tomēr ignorē, tādējādi apdraudot ne tikai savu, bet arī apkārt esošo saimniecību drošību un pastāvēšanu. Proti, ja kādā saimniecībā, kurā ir kaut viena cūka, atrod ĀCM, tad pārējās saimniecības, kas atrodas 20 kilometru rādiusā nedrīkst cūkas pārvest uz citu vietu. Tādējādi cieš uzņēmējdarbība.
Parasti nepatikšanas rodas atsevišķu cūkaudzētāju dēļ, kas biodrošības noteikumus neievēro nevis izmaksu, bet gan paviršības un vienaldzības dēļ.
Jau ziņots, ka Āfrikas cūku mēris Latvijā pirmoreiz reģistrēts 2014.gada jūnijā trim mežacūkām Baltkrievijas robežas tuvumā.
Šogad Āfrikas cūku mēris Latvijā konstatēts 580 mežacūkām. Savukārt mājas cūkas šogad nav slimojušas, bet pērn bīstamā slimība konstatēta 10 saimniecībās. Tā cūkām ir ļoti bīstama slimība, jo novietnē, kurā slimība konstatēta, ir jānokauj viss ganāmpulks.
Šī kaite Latvijā iepriekš nekad nebija reģistrēta.
Āfrikas cūku mēris cilvēkiem nav bīstams.
