Sabiedriskajiem medijiem pilnīgi noteikti būtu jāiziet no reklāmas tirgus, kas dotu impulsu, lai elektronisko plašsaziņas līdzekļu tirgu Latvijā sakārtotu, uzskata Putnis.
„Viedokļu daudzveidībai valstij sabiedriskās raidorganizācijas ir ļoti nozīmīgs faktors, bet mēs nedrīkstam noniecināt privāto raidorganizāciju lomu – tām ir ļoti nozīmīga funkcija, ar citiem akcentiem. Un vēlamais mediju politikas mērķis ilgtermiņā būtu izveidot tādu mediju vidi, kur ir vieta gan sabiedriskajām raidorganizācijām, gan privātajiem medijiem, kuriem būtu iespēja aktīvi piedalīties tirgū un pelnīt kā uzņēmējiem,” norādīja Putnis.
Ministrijas Mediju politikas nodaļas vadītājs arī uzsvēra, ka citās valstīs ir redzami daudzi dažādi modeļi, kā sabiedriskie mediji tiek finansēti neatkarīgi no politiskajiem lēmumu pieņēmējiem. Tā neesot neatrisināma problēma.
„Būtu nepareizi apgalvot, ka iziešana no reklāmas tirgus būtu tiešs sabiedrisko raidorganizāciju neatkarības apdraudējums. Tas tāds var būt, ja netiek piedāvāts attiecīgs uzraudzības vai finansēšanas modelis, kas šo neatkarību garantē. Bet tās nav divas tieši saistītas lietas,” sacīja Putnis.
Viņš cer, ka jau šovasar varētu prezentēt piedāvājumu ar konkrētu rīcības plānu, kā uzlabot mediju vidi.
Taujāts par to, kad varētu sper šo soli, Putnis sacīja, ka „labāk būtu bijis aizvakar, nekā rīt”. Pašlaik būtu vēlams iespējami drīz atrisināt šo jautājumu. Intervijā laikrakstam „Diena” kā vēlamo termiņu viņš minēja 2016.gadu.
Jau ziņots, ka vairāki Saeimas deputāti ir izveidojuši darba grupu, kuras uzdevums ir izvērtēt iespēju atteikties no sabiedrisko mediju – Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas - dalības reklāmas tirgū. Sabiedrisko mediju darbības un finansēšanas mehānismu plānošanai izveidotā deputātu darba grupa plāno nākt klajā ar konkrētākiem priekšlikumiem līdz 21.jūnijam.
