Arodbiedrība norāda, ka likumprojektā esot vairāki būtiski trūkumi. Tas neveicinot psihologu pakalpojumu kvalitāti un nesakārto nozari, bet tā vietā radot nopietnas problēmas nozares turpmākai attīstībai un psihologu pakalpojumu pieejamībai.
Psihologu arodbiedrības priekšsēdētājs Jānis Caics atbalsta psihologu reģistra izveidi. Ja reģistrētais psihologs nekvalitatīvi veic savu darbību, tad varētu ieviest efektīvu sūdzību izskatīšanas mehānismu. Un pārkāpumu gadījumā varētu izslēgt šo personu no reģistra.
Turklāt, ja valsts akreditētā izglītības iestāde izsniedz diplomu, tad tam būtu jābūt pietiekamam pamatam, lai varētu darboties nozarē, uzskata Caics.
Tāpat Caics uzskata, ka likumprojekts un plānotie Ministru kabineta noteikumi paredz nesamērīgas finansiālas prasības, kuras daudzi psihologi nespēs izpildīt. „Lai gan valsts nodeva par sertifikātu nebūs liela, kopējā naudas summa par obligātajām supervīzijām un kvalifikācijas celšanu būs nesamērīgi liela – jārēķinās ar 700 līdz 1200 eiro papildu ikgadējiem maksājumiem. Kā to varēs izpildīt psihologi, kas uz rokas saņem tikai 400 eiro?” saka Caics.
Tikmēr Latvijas Profesionālo psihologu asociācijas priekšsēdētāja Evelīna Mūze uzskata, ka psihologiem plāno izvirzīt ne vien nesamērīgas finansiālas prasības, bet arī nesamērīgas un citām Eiropas valstīm pretējas profesionālās prasības. „Papildu eksāmens pēc maģistra grāda iegūšanas, aizliegums praktizēt bez sertifikāta, psihologu piespiedu sadalīšana pa jomām, kas turklāt nav pietiekami pamatotas – tas viss neatbilst nevienai Eiropas valstij,” saka Mūze.
Atklātajā vēstulē psihologi norāda, ka iebilst pret piespiedu sertifikāciju un sadalīšanu pa jomām. Psihologi uzskata, ka pakalpojumu saņēmējus var aizstāvēt, ieviešot psihologu reģistru un efektīvu sūdzību izskatīšanas mehānismu. Savukārt piespiedu sertifikācija un normatīvajos aktos noteiktās prasības radot bažas par šauras grupas ekonomiskām interesēm.
Turpretī Latvijas Klīnisko psihologu asociācijas pārstāve Vineta Silkāne pauda atbalstu Psihologu likumam, skaidrojot, ka psihologu darbs ir ļoti nozīmīgs un atbildīgs, un tajā ļoti nozīmīga ir kvalitāte un augstie standarti.
Tā kā pastāv ļoti dažādas izglītības programmas, būtiski ir dot garantijas, ka pakalpojums būs kvalitatīvs. Silkāne arī atbalsta sertifikāciju pilnīgi visiem psihologiem. Turklāt tam būtu jānotiek pa darbība jomām, jo psihologiem ir specializācija, kas prasa noteiktas kompetences.
Kopumā otrajam lasījumam ir iesniegti 70 priekšlikumi Psihologu likumā, kas tiek skatīts Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā, norādīja ko komisijas priekšsēdētāja Aija Barča (ZZS). Viņa arī skaidroja, ka šis likumprojekts tapis, jo Saeimā vērsās paši psihologi, izsakot šādu vēlmi.
Barča uzsvēra, ka attiecībā uz Psihologu likumu tomēr nāksies atrast kopsaucēju un vienoties. Viņa pārliecināta, ka šis likums tiks pieņemts.
Komentējot arodbiedrības vēstuli, Barča to nodēvēja par absolūti vienpusēju viedokli.
Skaļākās diskusijas par sertificēšanu pa jomām
„Godātā komisija, es vēlos teikt, ka šis pants izceļ ļoti lielu trauksmi,” Saeimas sociālo lietu komisijas sēdē sacīja Artūrs Caics, kurš pārstāvēja Latvijas Psihologu arodbiedrību, kas pērn dibināta tieši saistībā ar topošo Psihologu likumu. Šī daļa psihologu vēlas dzīvot tāpat kā līdz šim - bez obligātas sertifikācijas un neatzīst paredzēto psihologu sertificēšanu pa jomām, viņi piekrīt tikai reģistrācijai Psihologu reģistrā.
Tomēr daudzi psihologi skaļi iestājas par jomas sakārtošanu un sertifikāciju, norādīja Latvijas Psihologu apvienības pārstāve Vineta Silkāne.
Atbilstoši likumprojektam, psihologa sertifikātu izdos Psihologu sertifikācijas padome. Sertifikācija pa jomām, piemēram, izglītības un skolu psiholoģija, organizāciju psiholoģija, militārā psiholoģija, aizgūta no Eiropas Psihologu asociāciju federācijas ieteikumiem. Tas nozīmē, ka skolu psihologa sertifikāta ieguvējs nevarēs strādāt kā klīniskais vai organizāciju psihologs, ja nebūs nokārtojis papildu sertifikātu.
Tikmēr Iekšlietu ministrijas pārstāve Olga Vlasenko Sociālo lietu komisijas sēdē iestājās pret sertificēšanu pa jomām.
„Jo mums arī ir ļoti lielas bažas par to, vai būs speciālisti konkrētā jomā reģionos un Iekšlietu ministrija ar to saskārušies, ka reģionos patiešām ļoti grūti dabūt speciālistus psihologus. Tāpēc, ja būs specializācija konkrētās darbības jomās psihologiem, tas ierobežos psihologu skaitu reģionos, un tad mēs nevarēsim nodrošināt amatpersonām psiholoģisko atbalstu un palīdzību reģionos,” brīdināja Vlasenko.
Savukārt deputāts Andris Bērziņš no Zaļo un zemnieku savienības norādīja, ka sertifikācija pa jomām ir tieši saistīta ar kvalitāti.
„Varbūt mani mediķi klātesošie un profesori var palabot – piemēram, ja kādā no medicīnas iestādēm trūkst kardiologs, vai traumatologs varēs aizvietot kardiologu uz kādu laiku?” salīdzināja Bērziņš.
Šādam viedoklim pievienojās arī deputāts Hosams Abu Meri (“Vienotības”) , norādot, ka „laukos arī ārsti trūkst, bet tāpēc mēs nesamazināsim prasības, lai dabūtu laukos ārstus”.
Par sertifikāciju pa jomām bija arī Tieslietu ministrija, kuras pārstāve Kristīne Ķipēna pauda: „Tieslietu ministrijā ir viena no specifiskajām nozarēm. Mēs tieši esam ieinteresēti, lai būtu sertifikācija pa jomām. Mēs nekādā gadījumā negribam, lai darbu ar ieslodzīto psiholoģiju veic – baidos kādu aizvainot – skolu psihologs vai organizāciju psihologs. Tas ir pilnīgi cita veida darbs”.
Psihologu likuma projektu pirms otrā lasījuma Saeimas sociālo lietu komisija turpinās apspriest nākamajā komisijas sēdē.
