“Būtībā tā ir reorganizācija,” sacīja izglītības un zinātnes ministrs Kāris Šadurskis (“Vienotība”), norādot, ka augstskolas likvidācija ir tikai juridiskā izpratnē.
RPIVA likvidāciju atbalstīja arī premjers Māris Kučinskis (Zaļo un zemnieku savienība), sakot, ka reformas nereti vispārīgi tiek atbalstītas un tajā pašā laikā izskan, ka neesot īstais laiks un vēl jāvērtē riski. Taču viņš pauda pārliecību, ka izglītības ministrs izvērtējis diskusijās paustos argumentus.
Ministru prezidents piedāvāja protokollēmumā ierakstīt izglītības ministra apliecinājumu, ka piedāvātais risinājums attiecībā uz RPIVA, pievienojot to LU, ir studentiem izdevīgākais, valstij labākais un juridiski korektākais.
Tāpat protokollēmumam pievienots vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Kaspara Gerharda (Nacionālā apvienība) viedokli, ka vērā būtu jāņem Augstākās izglītības padomes lēmums nesaskaņot RPIVA likvidāciju un būtiska ir reģionālo filiāļu pastāvēšana.
Sola nodrošināt studijas
Valdības sēdē izglītības un zinātnes ministrs norādīja, ka no pašreizējām 55 programmām plāno pāriet uz 20-30 pedagogu sagatavošanas programmām. Vidējā termiņā studentiem un akadēmiskajam personālam tas nākšot par labu, savukārt negatīvi likvidēšana ietekmēs RPIVA administrāciju.
Augstskolas likvidācijai izveidos likvidācijas komisiju, kā arī darba grupu, lai izstrādātu priekšlikumus skolotāju sagatavošanai darbam kompetencēs balstītā izglītības sistēmā.
Lai gan Latvijas Rektoru padome iepriekš ieteica izskatīt citus reorganizācijas formas, ministrs pauda: “Mēs varam atbildēt par procesa kvalitāti tad, ja varam tam sekot līdzi.” Gadījumā, ja RPIVA tiktu iekļautu kā struktūrvienību Latvijas Universitātē, ministrijai būtu ļoti ierobežotas iespējas ievērot studentu un mācībspēku intereses.
LU rektors Indriķis Muižnieks apliecināja, ka universitāte nodrošinās esošajiem RPIVA studentiem tādas studijas, kas paredzētas pašreizējos līgumos, kā arī reģionālo filiāļu darbošanos. Tikmēr Mūzikas akadēmijas rektors Artis Sīmanis norādīja, ka līdz šim akadēmijai bijusi laba sadarbība ar RPIVA, savukārt pēc reorganizācijas turpinās sadarbību ar LU.
Kritizē un prasa atlikt
Valdības sēdē pret augstskolas likvidāciju iebilda virkne iesaistīto pušu, kuri jau iepriekš kritizēja IZM ieceri. Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA), Brīvo arodbiedrību savienība un RPIVA studentu pašpārvalde lūdza atlikt augstskolas likvidāciju, lai rastu risinājumus un kompromisus virknē jautājumu.
Lai gan Šadurskis līdzīgi kā iepriekš uzsvēra virkni finansiālo ieguvumu no iecerētajam izmaiņām, RPIVA rektore Daina Voita to apšaubīja. Piemēram, rīkojuma projektā plānots saglabāt reģionālās filiāles, bet aprēķinos par finansējumu plānots ietaupīt uz to rēķina. Tāpat trūkstot risku un zaudējumu analīzes. “Šeit tiek melots un sabiedrība maldināta par finansiāliem ietaupījumiem,” paziņoja Voita, piebilstot, ka šie aprēķini veikti tendenciozi, turklāt nav izmantoti paši jaunākie dati.
No ministrijas puses nav bijis konstruktīva dialoga, kurā iecere būtu saskaņota ar iesaistītajiem, pauda Latvijas Studentu apvienības prezidente Maira Belova, piebilstot, ka augstskolu apvienošanai jānotiek dabiski. Uz nepietiekamu komunikāciju norādīja arī RPIVA studentu pašpārvaldes vadītāja Lauma Dūmiņa.
“Sorainen” atzinums par rīkojuma projektu “Par Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas likvidāciju”
Lejuplādēt89.54 KB
“Ko mēs darīsim, es uzreiz nevaru pateikt. Ir ļoti daudz dažādas iespējas. Bet es stāvēšu kā klints par saviem studentiem un darbiniekiem,” paziņoja Voita.
Lai gan sēdē vairākkārt izskanēja, ka iesaistītās puses apsver iespēju tiesāties, Izglītības ministrija no tā nebīstas, jo šajā situācijā nesaredz cietušos.
“Es redzu ļoti augstus riskus tiesvedībai. Es redzu augstus riskus. Bet es nevaru apgalvot, ka mēs to darīsim, jo ir dažādi varianti, ko mēs varam darīt,” atzina Voita. Kādi tie ir - Voita vēl neatklāja.
Bet ministrijas valsts sekretāra vietniece Agrita Kiopa skaidroja, ka “nevienam no studentiem nemainās pašreizējie studiju nosacījumi, kāds līgums ir noslēgts, pēc tāda arī students pabeidz studijas”.
“Tā pati situācija ir ar mācībspēkiem. Arī mācībspēkiem faktiski nekas nemainās, jo visas tiesību saistības pārņem Latvijas Universitāte. Tas nozīmē, ka mācībspēki turpinās darbu Latvijas Universitātē,” uzsvēra Kiopa.
Studenti un personāls protestē
Tikmēr ārpus Ministru kabineta sienām notika protesta akcija pret RPIVA likvidāciju. Kā novēroja Latvijas Radio, protests notiek mierīgi – protestētāji pretī valdības ēkai bija sadevušies rokās, veidojot cilvēku ķēdi. Neviens no ministriem gan pie piketētājiem nepienāca.
“Ilgi domāju, kurā augstskolā es stāšos. RPIVA bija tā augstskola, kas piedāvāja manām vēlmēm visatbilstošāko – studijas sestdienās, ko Latvijas Universitāte nenodrošināja. Kā būs tagad, es nezinu,” atzina RPIVA studente Kristīne Rūtenberga.
RPIVA likvidāciju un programmu pievienošanu Latvijas Universitātei jau no šā gada augusta rosināja Izglītības un zinātnes ministrija.
Augstākās izglītības padome neiebilda pret RPIVA reorganizāciju, bet norādīja uz nepieciešamību precizēt projektu. Savukārt RPIVA studenti un personāls rīkoja protesta gājienu, iebilstot pret šādu ieceri. Sašutumu par ministrija rīcību RPIVA reorganizācijas lietā izteica arī Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA).
Tikmēr LTV raidījums "De facto" ziņo, ka RPIVA sabiedrības viedokļa mainīšanai par labu izglītības iestādes saglabāšanai jau iztērējusi 15 460 tūkstošus eiro.
Jautājuma skatīšana Ministru kabinetā gan aizkavējās par divām nedēļām, jo valdošās koalīcijas partneri - Zaļo un zemnieku savienība un Nacionālā apvienība - izmantoja savas tiesības to atlikt. Vēlāk premjers Māris Kučinskis (Zaļo un zemnieku savienība) pauda atbalstu IZM iecerēm.
