Pēdējā darba dienā prezidenta amatā Bērziņš intervijā LTV raidījumā „Rīta Panorāma” norādīja, ka viņam bijusi iespēja strādāt ar trim Saeimas sasaukumiem. Viņa skatījumā ar katru reizi parlamenta potenciāls ir pieaudzis, bet jautājums gan esot, kā tas tiek izmantots.
Bērziņš norādīja uz sāncensību deputātu starpā un no tiem, kas nav ievēlēti. Šīs konkurences dēļ esot sajūta, ka Saeima nav tāda, kā mēs vēlētos.
Viņš arī uzsvēra valstu nacionālo parlamentu nozīmi Eiropas Savienības līmenī, sakot, ka tiem būtu jāuzņemas uz sevi vairāk darba un atbildības.
Vērtējot savu darbību Valsts prezidenta amatā, Bērziņš pauda – kopumā sajūta par paveikto ir laba. „Kopā ar komandu esam nogājuši pietiekami garu un ne vieglu ceļu,” saka Bērziņš, piebilstot, ka bijusi virzība uz priekšu.
Kā spilgtāko posmu viņš minēja procesu pirms ievēlēšanas, kas bijis intensīvs un daudzšķautņains. Savukārt turpmākie četri gadi bija „smags darbs, cenšoties atrast sabalansētākos risinājumus”.
Vērtējot Bērziņa paveikto, Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Andris Sprūds saka, ka četros gados bija vērojama pozitīva attīstība, turklāt Bērziņš ir viens no pirmajiem prezidentiem, kas centās no kaut kā atteikties.
Ārpolitiskajās aktivitātēs varbūt nav nemaz slikti, ka prezidentam bija diplomātiska pieeja un viņš nav bijis skaļākais. Arī sadarbības veidošana austrumu virzienā bija veiksmīga. Tajā pašā laikā pietrūcis ciešākas sadarbības ar rietumvalstīm, kur prezidents varētu būt aktīvāks, teca Sprūds.
Jau ziņots, ka 3.jūnijā par Valsts prezidentu ievēlēts Raimonds Vējonis, par kuru nobalsoja 55 deputāti. Atbalstu viņam atzina 21 Zaļo un zemnieku savienības deputāts un 21 “Vienotības” deputāts, neviens cits politiskais spēks oficiāli neatzina atbalstu Vējonim.
