Bērziņš norādīja, ka Latvija šobrīd aktīvi strādā pie izglītības sistēmas kvalitātes pilnveidošanas, ņemot par piemēru to valstu modeļus, kuri Eiropā sevi jau pierādījuši, kā arī balstoties uz mūsu pagātnes pieredzi.
„Izglītība bez piesaistes profesijai un karjeras attīstībai konkrētā nozarē vai uzņēmumā ir tikai indivīda redzesloka paplašināšana. Tā ir zināšanu bagāža, kas bez pielietojuma zaudē savu vērtību un iztukšojas.
Mūsdienās mēs saskaramies ar jaunu tendenci un vienlaikus jaunu pieredzi, kad jaunieši, kas izglītojušies tādēļ vien, lai iegūtu akadēmiskas izglītības grādu, kļūst par neveiksmīgiem darba meklētājiem, vēl pat neuzsākuši strādāt,” sacīja Bērziņš.
Viņa ieskatā, jauniešu bezdarbs ir kļūdainas izglītības politikas un nepārdomātas sociālās politikas sekas.
Prezidents norāda arī uz profesionālās izglītības sistēmas attīstīšanu, kas jauniešiem vienlaikus dod gan teorētiskās, gan praktiskās zināšanas ar piesaisti konkrētam uzņēmumam un profesijai tajā. Latvijas galvenie sadarbības partneri ir Vācija, kā arī Austrija un Šveice.
„Tehnoloģijas mūsdienu pasaulē attīstās apsteidzoši, pieprasot jaunas zināšanas un prasmes visa mūža garumā. Mūsdienās faktiski nav iespējams ar vienreiz iegūtu izglītību veidot veiksmīgu profesionālo karjeru dzīves garumā,” sacīja Bērziņš.
Viņš arī pauda, ka pēdējo gadu laikā Latvija kļūst arvien pievilcīgāka ārvalstu jauniešiem: ik pa trijiem gadiem ārvalstu studentu skaits Latvijas augstskolās dubultojas, sevišķi medicīnā un tehniskajās zinātnēs. Ir parakstīta virkne starpvalstu un arī augstskolu sadarbības līgumu, kas sevi attaisno jau šodien un dos atdevi nākotnē, jo izglītība ir viena no Latvijas vērtīgākajām eksporta precēm.
Konferencē, kura divas dienas notiks Rīgā, galvenie jautājumi ir darba tirgum vajadzīgas prasmes, jauniešu bezdarba mazināšana un tehnoloģiju ienākšana izglītībā.
Āzijas un Eiropas izglītības ministru sanāksme 20 gadu laikā kļuvusi par nozīmīgāko neformālo abu reģionu izglītības nozares pārstāvju ideju apmaiņas un sadarbības vietu. 46 valstis pārstāvošajās delegācijās ir ne tikai izglītības ministri un augstas Eiropas Komisijas un Dienvidaustrumāzijas Nāciju Asociācijas amatpersonas, bet arī nevalstisko organizāciju, universitāšu un studentu pārstāvji.
Eiropas Komisijas izglītības, kultūras, jaunatnes un sporta l. komisārs Tibors Navračičs uzsvēra, ka “mums ir daudz darāmā, ekonomiskās krīzes dēļ mums Eiropā ir visai augsts jauniešu bezdarbs”.
“Ir dalībvalstis, kur jauniešu bezdarba līmenis ir ap 50 procentiem. Mums ir daudz izaicinājumu izglītības sistēmās. Piemēram, prasmju neatbilstība darba tirgus pieprasījumam un pielāgoties spējīgas izglītības sistēmas. Šīs ir tēmas, kurās mēs varam dalīties ar idejām starp Āzijas un Eiropas valstīm,” klāstīja Navarčičs.
Otrs lielais temats konferencē būs 21.gadsimta iespēju ienākšana izglītības sistēmā.
“Mēs runāsim par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pielietojumu izglītības sistēmu veidošanā, kā arī šo tehnoloģiju izmantošanu labākas sadarbības uzturēšanā starp Eiropu un Āziju,” norādīja izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile.
Otrdien, sanāksmei beidzoties, tiks fiksēti secinājumi un prioritātes tuvākajiem diviem gadiem. Pie tām būs jāstrādā līdz nākamajai sanāksmei, kas 2017.gadā norisināsies Dienvidkorejā.
