Prezidenta amata kandidātu debates «Kurš nākamais?» (Teksta tiešraides arhīvs)

 Levits līdz ar Vējoni tiek uzskatīts par sacīkstes favorītiem, un viņus tāpat kā pārējos divus kandidātus pēdējās dienās daudz iztaujā par prioritātēm amatā, bet lsm.lv piedāvā ieskatu, kāds bija viņu karjeras ceļš līdz nominēšanai - kurš  pabijis vairākās partijās vai dibinājis savu, kurš sēdējis krūmos un ķēris pārkāpējus, bet kuram netīk politikā nezināmi vārdi.

Mārtiņš Bondars Latvijas Reģionu apvienības izvirzītais Bondars savulaik bija profesionāls basketbolists. Domājams, tieši pateicoties basketbolam, Bondars spēra savus pirmos soļus politikas gaiteņos. Lasīt vairāk

Egils Levits Levita kandidatūra Valsts prezidenta amatam pirmo reizi publiski izskanēja jau 2007. gadā, tomēr viņš atteicās no kandidēšanas uz prezidenta amatu, norādot uz atbalsta trūkumu valdošajā koalīcijā. Lasīt vairāk

Raimonds Vējonis Pirmais zaļais prezidents Eiropā – tā Zaļo un Zemnieku savienības izvirzītā Valsts prezidenta amata kandidāta Raimonda Vējoņa (48) nākotni redz viņa partijas biedri no Latvijas Zaļās partijas. Pirms pusotra gada viņš negaidīti kļuva par aizsardzības ministru, un rādās, ka šajā amatā Vējonis ir kļuvis pārliecinātāks un guvis lielāku cīņassparu. Lasīt vairāk

Sergejs Dolgopolovs Sociāldemokrātiskās partijas „Saskaņa” Valsts prezidenta amatam izvirzītais Sergejs Dolgopolovs no visiem četriem kandidātiem ir ar lielāko politisko un dzīves pieredzi. 73 gadus vecais Dolgopolovs, kuram ir inženiera-ķīmijas tehnologa izglītība un kurš karjeras sākumā strādājis Rīgas pusvadītāju rūpnīcā "Alfa", ir gan darbojies Latvijas Komunistiskās partijas Centrālkomitejā, gan pēc neatkarības atjaunošanas piedalījies vairākās Saeimas un Rīgas domes vēlēšanās. Lasīt vairāk

Prezidenta amata kandidāta Bondara video vizītkarte:

Runājot par prioritātēm, Bondars atzīmēja, ka nākamajos četros gados būs svarīgi pievērst uzmanību nacionālajai drošībai, novērst tos drošības izaicinājumus, kas var rasties, saskaroties ar hibrīdkara pazīmēm. Svarīga arī ekonomiskā attīstība, jo tas ir pamats tam, lai cilvēki gribēti un varētu palikt Latvijā.  Savukārt reģionālajā politikā ir svarīgi atcerēties, ka mums ir arī kultūrvēsturiski centri, kuri jāsaglabā, nevis tikai Rīga.

Prezidenta amata kandidāta Dolgopolova video vizītkarte:

Dolgopolovs sacīja, ka viņa prioritātes būs atjaunot cilvēkos drošības sajūtu, ticību saviem spēkiem, palīdzēt izvairīties no bailēm. Viņš arī pauda cerību, ka pēc  četriem gadiem pilsoņi varēs ne tikai vērtēt kandidātus, bet paši varēs piedalīties vēlēšanās, jo  tā ir viena no demokrātijas sastāvdaļām,  tā rodas ne tikai  līdzdalības sajūta, bet arī līdzatbildības sajūta.

Prezidenta amata kandidāta Vējoņa video vizītkarte:

Vējonis atzina, ka viņa prioritātes vadmotīvs būs iekšējā un ārējā drošība, armijas un Zemessardzes, robežas stiprināšana, un NATO spēku klātbūtnes stiprināšana reģionā. Tāpat prioritāte būs ekonomiska drošība, kas garantē stabilitāti un attīstību, stabila un prognozējama nodokļu politiku, un arī sociālā drošība, ienākumu izlīdzināšana un nevienlīdzības mazināšana.

Prezidenta amata kandidāta Levita video vizītkarte:

Levits stāstīja, ka viņa prioritātes ir tiesiskums, drošība, sociāla atbildība. Drošība nav tikai klasiska militāra drošība, jādod atbildes uz hibrīdkara izaicinājumiem. Centrālais jautājums ir arī sociālais jautājums, jo Latvija nevienlīdzības ziņā ir gandrīz pirmajā vietā Eiropā un tā nedrīkst būt, jādara viss, lai mazinātu nevienlīdzību. Levits arī sola aktīvi veidot ārpolitiku tiešā sasaitē ar valdību, kā arī saliedēt sabiedrību uz Satversmes vērtības pamatiem.

Kurš labākais Valsts Prezidenta amata kandidāts var novērtēt arī interneta balsojumā - VPvelesanas.lsm.lv

 

Komentējot to, kādēļ Raimonda Vējoņa brālim Normundam Vējonim piederošais uzņēmums “Eko projekti” laikā, kad brālis vadīja VARAM, nopelnīja 230 tūkstošus latu, taču pēc brāļa aiziešanas no amata vien 145 latus gadā, Raimonds Vējonis apgalvoja, ka tā ir sakritība, jo brāļa vadītais uzņēmums nav piedalījies ministrijas konkursos. Savukārt pašvaldības konkursos var piedalīties un uzvarēt jebkura kompānija, arī Normundam Vējonim piederošais “Eko projekti”.

Dolgopolovs, jautāts, vai viņš tic, ka Krievija nekaro Ukrainas austrumos, sacīja, ka nezina, vai tā ir vai nav, un publiski pieejama informācija nav pamats. Lai izdarītu secinājumus. Avīžu slejas nav pietiekams avots, sacīja Dolgopolovs.

Vērtējot Latvijas Krājbankas darbību laikā, kad viņš to vadīja, Mārtiņš Bondars lēsa,  ka  tolaik banka attīstījusies, augusi un nostiprinājusies, kam pierādījums ir redzams skaitliskajos datos. Arī  2008. gadā, iestājoties ekonomiskajai krīzei, banka nelūdza valdības atbalstu. Bankas krīze sākusies 2011. gadā, bet Bondars tās  vadību pametis 2009. gada augstā. Pretrunīgi vērtēto bankas izsniegto kredītu “Air Baltic” 2009.gada sākumā Bondars nosauca par ļoti labu darījumu,m jo aizdodot tikai6 miljoniem eiro, banka guva 100 miljonu apgrozījumu. Tālāku kompānijas kreditēšanu Bondars gan nebūtu atbalstījis.

 Uz jautājumu par to, kā viņš vērtē eksprezidenta Valda Zatlera apgalvojumu par to, ka nepieciešams sakārtot maksātnespējas administrēšanas jautājumus, Levits vēlreiz uzsvēra, ka viņa kā prezidenta prioritāte būs tiesiskums, līdz ar  to šis jautājums būs viņa dienas kārtībā.

Neviens no kandidātiem nepauda atbalstu idejai ierobežot Latvijā Krievijas propagandas telekanālus. Dolgopolovs norādīja, ka ir jāaudzina sabiedrība, nevis jāaizliedz. Arī Bondars un Vējonis piekrita, ka mūsdienās kaut ko tādu aizliegt nebūtu iespējami un vajadzīgi. Levits savukārt stāstīja, ka informatīvas telpas vājums ir Latvijas valsts  vājums, un Latvijai vajadzētu  mēģināt formulēt viedokli par informatīvas telpas stiprināšanu. Pašlaik arī NATO un ES nav noformulējušies, kā rīkoties, un Latvija var dot savu pienesumu šajā jautājumā.

Levits arī pauda, ka Latvijai jāaizsarga sava informatīva telpa, piemēram, tagad neviens likums neaizliedz nevienam iegādāties savā īpašumā visu presi.

Balsot var arī internetā :

Kandidāti atbild, vai jāturpina ES sankcijas pret Krieviju:

Vējonis uzskata - ja situācija Ukrainā nemainās uz labo pusi, ja neievēro Minskas – 2 vienošanās par ierūgu krīzes noregulējumu, tad runāt par sankciju mīkstināšanu ir pāragri, ja krīze turpinās, varētu domāt par sankciju pastiprināšanu, lai gan Latvijas  ekonomiskās intereses būtu ciešāka ekonomiskā sadarbība.

Dolgopolovs savukārt uzstāja, ka nekur pasaulē nevienas sankcijas nav devušas vēlamu rezultātu, sankciju vietā, viņaprāt, nepieciešams dialogs.

Bondars norādīja, ka sankcijas ir mērķtiecīgas pret konkrētām Krievijas amatpersonām un  uzņēmumiem, un tas bijušas efektīvas.

Levits uzsvēra, ka starptautiskās tiesības jāievēro, un Latvija nevar komerciālo apsvērumu dēļ neskatīties uz starptautiskajām tiesībām un mēģināt dabūt kādu peļņu. Latvijai jāpievienojas viesiem apsākumiem, kas aizstāv starptautiskās tiesības.

Ko bijušie Valsts prezidenti saka par prezidenta amatu un, viņuprāt, svarīgiem darbiem nākamajos gados:

Ekonomiskās situācijas uzlabošana un  termiņuzturēšanas atļauju programma?

Dolgoplovs aicināja nolaisties no debesīm uz zemes un atcerēties, ka prezidenta kompetencē nav ekonomisko jautājumu risināšana, viņš var caurskatīt likumus un kādos gadījumos izmantot veto tiesības.

Bondars savukārt sprieda -  ja kapitāla cena Latvijā būs augstāka nekā citur, Latvijā kapitāls nenāks, jānodrošina konkurētspējīga kapitāla cena, tāpat ir jautājums par resursu pieejamību, kā apturēt darba spēka aizplūšanu..
Tiesa, Bondars vien uzsvēra, ka par to jādomā, bet nedeva skaidru atbildi, kā to panākt.

Vējonis  tikmēr norādīja, ka  valdība bieži maina nodokļus, un prezidentam iespēja iejaukties šajā procesā un to nepieļaut.

Levits tikmēr sacīja, ka Latvijas ekonomiku nedrīkst balstīt uz termiņuzturēšanās atļaujām. Latvijai ir jākļūst par zinātnes un inovācijas centru, jāpiesaista jauni zinātnieki.

Vējonis pauda, ka programma jāturpina, iespējams, pārskatot, ko tieši vēlas piesaistīt un uz kādiem noteikumiem.

Vai reģionos nepieciešamas skolas un slimnīcas, vai ir jākoncentrē to lielākajos centros?

Vējonis kā prezidents sola veidot stratēģiskās analīzes komisiju, kurā būtu eksperti, kas sagatavotu vīziju, kā attīstīt izglītību vai jebkuru citu jomu. Un tad, ņemot vērā šos ekspertu ieteikumus, viņš iniciētu šos risinājumus valdībai vai Saeimai.

Levits atzina, ka nepiekrīt dažu baņķieru aicinājumiem koncentrēt visu Rīgā un pārējo aiztaisīt ciet.

Bondars uzskata, ka ir jāsubsidē centri  ārpus Rīgas, 50 – 70 km ārpus Rīgas un tālāk, lai cilvēkiem  būtu pieejami izglītības un citi pakalpojumi.

Dolgopolovs savukārt norādīja jebkurš objekts laukos palīdz saglābt cilvēkus laukos un latviskumu, un stiprina valsti.
 

Vai virzīs iniciatīvu par tautas vēlētu prezidentu?

Vējonis šo iniciatīvu nevirzīs, jo, viņaprāt, „mēs neesam gatavi šādai prezidenta izvēlei, varam ievēlēt cilvēku, kas populārs, bet  ne vienmēr analizējam programmas, ko piedāvā partijas vai cilvēki”.  
 

Levits norādīja, ka prezidentāla arī demokrātija tikpat laba kā parlamentāra, bet, ja mēs mainām valsts iekārtu, tauta sagaida politikas kvalitāte uzlabojumus. Ja tauta izlems, ka nepieciešams tautas vēlēts prezidents, viņš piekritīs šai iniciatīvai –„tad tā arī būs, bet tā nebūs mana prioritāte”.

Dolgopolovs uzsvēra, ka te ir jautājums par pilsoņu līdzatbildību un viņš atbalsta tautas vēlētu prezidentu.

Bondars gan šādu iniciatīvu nevirzīšu, jo Saeima reiz to noraidīja, un tai nav atbalsta.

Vai Latvijai jāuzņem 737 bēgļi no Ziemeļāfrikas?

Bondars norādīja, ka Latvijai  primārais reģions, par kuru atbildība jānes, ir Ukraina, mums jāpalīdz šim reģionam, kur ir miljons bēgļu, bet  Ziemeļāfrikas bēgļi ir Dienvideiropas valstu atbildība.

Dolgopolovs tikmēr pauda, ka Latvija atbild par visiem ES lēmumiem, arī tiem, kas izraisīja šo bēgļu plūsmu, tāpēc ir arī jāuzņem šie bēgļi.

Levits klāstīja, ka Latvijai jāizrāda solidaritāte pie efektīva un pareiza risinājuma, bet Eiropas Komisijas priekšlikums uzņemt konkrētu bēgļu skaitu divos gados nav šāds risinājums, un tas nav atbalstāms.

 Arī Vējonis neatbalsta bēgļu kvotas, jo kvotēšana nerisina jautājumu.

 Levits un Bondars saķeras par progresīvā nodokļa nepieciešamību

Levits aizstāv viedokli, ka nevienlīdzības mazināšanai nepieciešams progresīvais iedzīvotāju ienākuma nodoklis, Bondars to asi kritizē.

Progresīvā nodokļa ieviešanu kā risinājumu sociālās nevienlīdzības risināšanai  neatbalstīja vien Mārtiņš Bondars, apgalvojot, ka vienīgais veids, kā veikt pārmaiņas šajā jomā ir investēt izglītībā. Bondars uzsvēra, ka šāds risinājums brīva kapitāla un darbaspēka kustības apstākļus tikai veicinātu turīgu cilvēku došanos prom no valsts.

Levits gan progresīvā ienākuma nodokļa ieviešanu uzskata par ļoti efektīvu līdzekli un ir pārsteigts, ka Latvijā tas vēl nav ieviests.

Bondars savukārt sacīja, ka Levitam viegli runāt par progresīvo nodokli, ja ienākumi pārsniedz 20 000 mēnesī. Viņš arī pauda pārliecību, ka progresīvais nodoklis tikai piespiedīs aizvien vairāk cilvēku pamest Latviju.

Savukārt Dolgopolovs atgādināja, ka viņa pārstāvētā partija “Saskaņa” jau sen ir paudusi iniciatīvu ieviest progresīvo nodokli.

 Viendzimuma laulības un partnerattiecības

Dolgopolovs neatbalsta viendzimuma laulības,  Bondars norādīja, ka iebilst pret  viendzimuma laulībām, bet var atbalstīt  partnerattiecības.

Vējonis pauda, ka pamatvērtība ir ģimene, kas ir savienība starp vīrieti un sievieti, taču var atbalstīt partnerattiecības.

Levits uzsvēra, ka  laulība ir un tai jāpaliek savienībai starp vīrieti un sievieti, citas attiecību formas ir tehnisks jautājums, to var regulēt.

Interneta balsojumā pārliecinošs uzvarētājs  - Levits

Telefonbalsojumā ētera laikā līderis – Egils Levits

 Ko prezidenta amata kandidāti teiktu pirmajā uzrunā?

Mārtiņš Bondars:

Ko prezidenta amata kandidāti teiktu pirmajā uzrunā?

Egils Levits:

Ko prezidenta amata kandidāti teiktu pirmajā uzrunā?

Sergejs Dolgopolovs:

Ko prezidenta amata kandidāti teiktu pirmajā uzrunā?

Raimonds Vējonis: