Krāslavas novada Indras pagasts ir aptuveni 290 kilometru attāluma no Rīgas un astoņu kilometru - no Baltkrievijas robežas. Vietējie iedzīvotāji jau aptuveni pusgadu cenšas pārliecināt valsts iestādes, ka iecerēto kravu skeneri vajadzētu būvēt citā vietā.
Pašlaik te cenšas vēl apdarīt rudens darbus, bet, vācot ražu, ar nemierīgu sirdi vēro arī tuvumā notiekošo būvniecību.
Valsts ieņēmumu dienests iecerējis pievedceļu skenerim, kurš kontrolēs dzelzceļa kravas. Pret to, ka skeneris vajadzīgs, neviens neiebilst, jo kontrabanda izsenis te notiek visdažādākā.
“Te nelegāļi iet pāri Maksimovskas ezeram. Pat vienu sasalušu melnādaino atrada mežā...” stāsta Indras pagasta iedzīvotāja Skaidrīte Staņeviča.
Taču par skenera būvniecību Indras pagasta pārvaldes vadītāja Ērika Gabrusāne ir aizvainota, jo viss notiekot iedzīvotājiem aiz muguras.
“Te cilvēki sāka staigāt pie manis – kā tad jūs pagastā sēžat un neko nedarāt? Bet mums jau nebija to ziņu, saprotiet. Viņi man tikai uzrakstīja atbildi, ka likšot aizsargsienas un būšot skaņa visu laiku, kad viņš sākšot darboties. (..) Bet tur taču cilvēki dzīvo! Bērni guļ naktīs!” saka pagasta pārvaldes vadītāja.
Pa lielceļu no Indras uz Rīgu sūtītas vēstules ar parakstiem un protestiem gan premjerei Laimdotai Straujumai (“Vienotība”), gan VID, gan prokuratūrai. Atbildēs tiek solīts, ka skeneris nebūs kaitīgs iedzīvotājiem un tāds vēl tuvāk mājām atrodas Zilupē, kur sūdzības neesot saņemtas. Tomēr te nesaprot, kādēļ ar rentgena starojumu aprīkoto iekārtu liek tur, kur tā tik un tā kontrabandistu dzīvi īpaši netraucēs.
“Kad ved cigaretes, viņi jau tās izmet vēl līdz Indrai.. Te astoņi kilometri un viņi visu izmet tajā posmā! Bet radaru viņi liek pie pašas muitas. Un kam tad tas radars ir vajadzīgs?” retoriski jautā vietējā iedzīvotāja Skaidrīte Staņeviča.
Vietējie iedzīvotāji uzskata, ka iekārta, kuras mērķis būtu patiešām ķert kontrabandistus, noteikti būtu jāuzstāda daudz tuvāk Latvijas – Baltkrievijas robežai, aptuveni tur, kur ir bijusī stacija Robežnieki. Tur vilciens tikai pāris kilometru pabraucis Latvijas teritorijā, un tur kontrabandisti met laukā no vilcieniem nelikumīgi pārvadāto preci.
“Es redzēju, ka viņi te meklē preci. Viņi ar nūjām pa garo zāli un tajā pusē zem uzbēruma meklē preci,” stāsta Skaidrīte.
Pa ceļu šajā posmā braucot gandrīz tikai kontrabandisti, te viņi gaidot vajadzīgo vilcienu un pat iekārtojuši zaru būdiņu.
“Tā prece, ko viņi met ārā, tās cigaretes... Tas notiek tajā posmā, pirms Indras viss notiek, ne jau Indrā viņi met!” piekrīt arī Ērika Gabrusāne.
VID ģenerāldirektora vietnieks Aigars Undzēns savukārt LTV stāstīja, ka pēc VID rīcībā esošās statistikas “tieši pēc Indras stacijas, nevis līdz Indras stacijai tiek šīs kontrabandas preces izmestas”.
“Protams, mūsu rīcībā ir informācija, ka šādas lietas ir notikušas un varbūt arī notiek [pirms Indras], bet šeit kontrolējošās iestādes – gan muita, gan robežsardze arī veic savus pienākumus un veic kontroli šajā posmā, kas ir no robežas līdz Indras stacijai,” norādīja Undzēns.
Turklāt citai skenera uzstādīšanas vietai iebildusi dzelzceļa vadība. Kāpēc dzelzceļš negrib, ka skeneris atrodas vietā, kur rosās kontrabandisti un kur turklāt jauns pievedceļš nemaz nav jābūvē? Dzelzceļā skaidro – lai skeneris nostrādātu Robežniekos, vilcieniem pirms Indras stacijas būtu jābremzē vēl lieku reizi. Tas nozīmētu zaudējumus dzelzceļam.
Latvijas Dzelzceļa Ceļu distances vadītāja pirmais vietnieks Egils Feldmanis stāstīja, ka bremzēšanas dēļ LDz “zaudē apmēram posmā trīs vilcienus diennaktī– tas ir ievērojams cipars, jo tas gada laikā ir kādi seši miljoni tonnu kravas”.” No Latvijas Dzelzceļa pagājušā gada apgrozījuma - 56 miljoni - tie 6 miljoni ir pietiekami liels cipars,” sacīja Feldmanis.
Taču – dzelzceļā atzīst – ja VID būtu uzstājis, iespējams, tomēr kādu risinājumu būtu varējuši atrast.
