Oficiāli informācija netiek apstiprināta, jo Tiesnešu disciplinārās atbildības likums šādai informācijai nosaka ierobežotas pieejamības statusu. Šī likuma norma, kas liedz sabiedrībai uzzināt par konkrētu tiesnešu pārkāpumiem un saņemto sodu, savukārt apstrīdēta Satversmes tiesā, un tā šonedēļ ierosinājusi lietu.
Kā ziņots, pagājušā gada pavasarī policija aizturēja kādreizējo Ādažu pašvaldības policijas darbinieci Andru Veipu vadām automašīnu 1,5 promiļu reibumā. Septembrī viņas lietu skatīja Limbažu tiesa un tiesnesis Jansons, norādot uz neprecizitātēm policistu sastādītajā protokolā, secināja, ka nav iegūti pietiekoši pierādījumi sievietes vainai. Lai gan lietā bija arī policistu nofilmēts video ar redzami iereibušo sievieti tūlīt pēc auto apturēšanas un pašas atzīšanos, tiesnesis nebija apšaubījis vadītājas vēlāk skaidroto, ka viņa dzērusi tikai pēc aizturēšanas un no pāris malkiem liķiera sasniegusi 1,5 promiles.
Vēlāk, reaģējot uz mediju ziņām, sprieduma likumību pārbaudīja Ģenerālprokuratūra un iesniedza apelācijas sūdzību. Decembrī Vidzemes apgabaltiesa Limbažu tiesas lēmumu atcēla un sodīja Veipu ar 13 diennakšu administratīvo arestu, 1300 eiro lielu soda naudu, kā arī braukšanas tiesību atņemšanu uz četriem gadiem.
Pēc Vidzemes apgabaltiesas lēmuma gan Rasnačs, gan Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs, kuriem abiem likums dod tiesības rosināt tiesnešu disciplinārlietas nolaidības vai citu pārkāpumu gadījumos, solīja iepazīties ar lietas materiāliem un pieņemt lēmumu.
Lsm.lv uzzināja, ka ministrs ierosinājis disciplinārlietu un nodevis to izskatīšanai Tiesnešu disciplinārkolēģijai, taču oficiālu apstiprinājumu neizdevās gūt, jo šādi lēmumi ir ierobežotas pieejamības informācija.
Šā iemesla dēļ arī Augstākajā tiesā atteicās informēt par Bičkoviča lēmumu, vien norādīja, ka “pēc tiesneša paskaidrojumu saņemšanas abu instanču nolēmumi un citi materiāli ir pārbaudīti un izvērtēta tiesneša disciplinārpārkāpuma iespējamība”.
Šonedēļ Satversmes tiesa pēc AT Administratīvo lietu departamenta pieteikuma ierosināja lietu, kurā vērtēs, vai informācijas ierobežojums saistībā ar tiesnešu disciplinārlietām atbilst Satversmes 100.pantam. Tas nosaka: „Ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus. Cenzūra ir aizliegta.”
Kā informē Satversmes tiesa, iesniedzējs pieteikumā min, ka apstrīdētajai normai ir leģitīms mērķis, proti, tā pasargājot tiesnesi un tiesu varu no nepamatotiem reputācijas aizskārumiem, tomēr normā nav paredzēti nekādi izvērtēšanas mehānismi vai principi attiecībā uz to, kad informācija par disciplinārlietu būtu un kad nebūtu sniedzama sabiedrībai. Tādējādi normas mērķis netiekot sasniegts, jo konfidencialitāte radot tādu iespaidu, kas graujot sabiedrības uzticēšanos tiesu varai.
