Tikai daļu no veselības aprūpes vajadzīgā finansējuma ir iespējams atrast uz citu nozaru rēķina, atzina Kučinskis.
Tajā pašā laikā, izanalizējot situāciju Latvijā, redzams, ka vienīgais iespējamais modelis ir finansēšana no valsts. To neesot iespējams aizstāt ar apdrošināšanas polisēm, jo iedzīvotāji nespēs tās iegādāties.
Savukārt Latvijas Bankas piedāvātais modelis, kas paredz iedzīvotājiem obligātu maksājumu par veselības apdrošināšanu, esot mazliet bīstams ilgtermiņā.
Iepriekš arī veselības nozares eksperti pauduši skepsi Latvijas Bankas ierosināto veselības aprūpes finansēšanas modeļa reformu. Lielākā daļa bažu ir saistītas ar papildu maksājumu slogu strādājošajiem.
Jau vēstīts, ka nākamgad veselības aprūpes finansējuma palielināšanā ir “ieskriešanās periods” un papildinājums būs vajadzīgs arī turpmāk, lai mazinātu pacientu rindas un justu pakalpojumu kvalitātes uzlabošanu.
Veselības aprūpes nozares finansējuma palielināšanai Veselības ministrija piedāvāja vairākus modeļus, no kuriem viens paredzēja 1% jeb 70 miljonu eiro pārdali no sociālā budžeta. Šādu ieceri aizstāv veselības ministre Anda Čakša, kura neatbalsta jauna maksājuma vai nodokļa ieviešanu.
