Krustpunktā

Eksperti: Bailes - "Islāma valsts" piedāvātais sarunu temats Eiropai

Krustpunktā

Ģimenes ārsti ir pārsnieguši piešķirtās kvotas. Kas darīts nepareizi?

Žaneta Ozoliņa: Terorisma novēršanai ar politiskiem līdzekļiem būs par maz

Politoloģe Ozoliņa: Svarīgs arī katra individuālais ieguldījums drošībā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Kopējai drošībai svarīga ne tikai specdienestu kapacitāte, bet arī katra indivīda izpratne un ieguldījums drošībā, Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā” pauda Latvijas Universitātes profesore politoloģe Žaneta Ozoliņa.

Arī Valsts prezidenta un aizsardzības ministra padomnieks ģenerālis Jānis Kažociņš  raidījumā “Krustpunktā” atzina, ka ir pretrunas starp drošības pasākumiem un cilvēktiesībām. Pēdējā laikā daudz uzmanības pievērš cilvēktiesībām, un dažām valstīm drošības dienestiem nav visi iespējamie rīki, lai izsekotu teroristus. Taču, ja šādi rīki ir, tos var izmantot politiskiem nolūkiem, un tas ir tas, par ko sabiedrība uztraucas, atzina Kažociņš.

Nekad nevaram sacīt, ka esam droši, jo kaut kas var notikt pēkšņi un tas visu maina, atzina Kažociņš.

Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Ojārs Kalniņš piebilda, ka kopš 11.septembra terora aktiem  pasaulē notikuši daudzi asiņaini teroristu uzbrukumi un draudi pastāv, bet nedrīkst no tā baidīties, jādzīvo un jāmeklē risinājumi, lai šos draudus mazinātu.

Ozoliņa skaidroja, ka pēc drošības var tiekties trīs līmeņos – pirmais rīcības līmenis ir starptautiskais, kas būtu starptautisko organizāciju dienas kārtībā un politikā. Otrais līmenis ir drošības iestāžu darba kvalitāte un kapacitāte, bet trešais – ne mazāk svarīgs – ir individuālais līmenis, kurā katrs uzņemas atbildību, cik drošs ir viņš pats un sabiedrība kopumā.

Ozoliņa atgādināja, ka bieži vien cilvēki asi reaģē uz papildu drošības pasākumiem, pārbaudēm lidostās, priekšplānā izvirzot savas tiesības, paužot neapmierinātību ar to, ka tiek caurskatītas privātas mantas.

Un te ir jāuzdod jautājums, vai mantas vai personas kods ir tik svēts, lai apdraudētu simtiem cilvēku dzīvību, norādīja politoloģe.

Mēs mētājamies pa labi un pa kreisi ar saviem datiem sociālajos tīklos, bet, kad jautājums ir par drošību, tā uzreiz ceļam par to brēku, sacīja Ozoliņa.

Viņa uzsvēra, ka arī individuālais ieguldījums drošībā ir tikpat svarīgs. Savukārt  robežu slēgšana starp Eiropas Savienības (ES) valstīm, pēc viņas teiktā,  neko nedod, lielākā problēma ir ES ārējā robeža, kas nav pietiekami nosargāta.

Jau vēstīts, ka jautājumi par drošību un robežu “caurumiem”  aktualizēti pēc 13.novembrī Parīzē notikušajiem asiņainajiem teroristu uzbrukumiem, kuros gāja  bojā 132 cilvēki un par kuriem atbildību uzņēmās radikālais islāmistu grupējums “Daesh”.  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti