Viens no iemesliem, kāpēc deputāti grib atlaist elektronisko mediju uzraugus, ir VK revīzijā atklātie pārkāpumi, kas minēti Saeimai adresētajā iesniegumā, ko parakstījuši 11 deputāti, to skaitā četri frakciju vadītāji.
Solvita Āboltiņa („Vienotība”), Augusts Brigmanis (ZZS), Inguna Sudraba ("No sirds Latvijai") un Dainis Liepiņš (Latvijas Reģionu apvienība) norāda, ka „Valsts kontroles revīzijas ziņojumā secinātais rada pamatotas šaubas par NEPLP locekļu kompetenci un spēju efektīvi rīkoties ar tai piešķirtajiem finanšu līdzekļiem, kā arī spēju kontrolēt finanšu līdzekļu izlietošanu”.
Gan pārkāpumos vainotie mediju uzraugi, gan arī Latvijas Radio un Televīzijas vadība skaidro – valstij nekādi zaudējumi nav nodarīti.
„Neviens santīms nav pazudis. Šī nauda atradās nevis labajā, bet kreisajā kabatā naktī uz 1.janvāri,” saka Latvijas Radio valdes priekšsēdētājs Aldis Pauliņš.
Viņa teikto apstiprina LTV satura redaktore Rita Ruduša. „Nauda nekur nav pazudusi. Nauda ir valsts kasē un LTV saņēma uzraugošās institūcijas atļauju šo naudu neiztērēt tajā gadā, kuram tā nauda bija iezīmēta. Nekas nekur nav izšķērdēts,” atzīmē Ruduša.
Savukārt Valsts kontroles Revīzijas un metodoloģijas departamenta direktore Lelde Dimante norāda, ka „atzinums par gada pārskatu ir pozitīvs, bez iebildēm”.
Tāpēc nav saprotams, kādēļ tāda politiķu reakcija nesekoja nedz tad, kad VK Dienvidu tilta būvniecībā konstatēja vairāk nekā 260 miljonus, kas iztērēti dārgam un neizdevīgam finanšu piesaistes modelim. Tāpat politiķi tā nereaģēja arī, kad VK Rīgas brīvostā atklāja izšķērdētu 41 miljonu latu.
VK norāda – šoreiz tracis sacelts par valsts iestādēs ļoti izplatītu praksi.
Piemēram, lai gada beigās kontos pārpalikušo naudu steigā neiztērētu bezjēdzīgi, tā tiek avansā pārskaitīta, sedzot daļu izdevumu, kas nākamajā gadā tik un tā būs neizbēgami. VK to uzskata par pārkāpumu un pārkāpēju saraksts ir ļoti garš – tajā bijusi pat Augstākā tiesa, Tiesībsarga birojs un Valsts prezidenta kanceleja, un ļoti daudzas ministrijas.
Summas ziņā rekordiste ir Aizsardzības ministrija, kura 2010.gadā tā pārskaitījusi vairāk nekā 17 miljonus eiro.
Bet ilgstošākā pārkāpēja vairākus gadus pēc kārtas bijusi premjere Laimdota Straujuma, savulaik strādājot Zemkopības ministrijas priekšgalā. „Normāla prakse, kas tiek pielietota. (..) Es zinu – VK katru gadu visām ministrijām to atzīmē, bet – kā piezīmes. Tas pat netiek kā piezīmes atzīmēts, bet tiek minēts, ka tāda prakse notiek,” saka Straujuma.
Vaicāta, vai par šādiem pārkāpumiem būtu jāatlaiž no darba. „Nu, līdz šim neviens - ne VK, ne arī kāds ministrs nav šos, es uzskatu, godprātīgus maksājumus, uzskatījuši par pārkāpumiem tādā veidā, lai tos nodotu prokuratūrai,” viņa atsaka.
Straujuma gan domā, ka ministriju pārkāpumi atšķiras no mediju uzraugu pieļautā. Toties Valsts kontrole uzskata, ka tie ir līdzīgi. „Mēs tad gribētu redzēt, lai tā atbildība ir samērīga un vienlīdzīga un visiem, kas ir īstenojuši sliktu finanšu pārvaldību, iestājas šī atbildība,” saka Dimante, atzīstot, ka neviens tāpēc nav atlaists no darba.
Tam piekrīt arī bijusī valsts kontroliere Inguna Sudraba. Viņa gan pati ir parakstījusi iesniegumu par padomes atlaišanu un uzskata to par pareizu - esot pienācis laiks sodu latiņu pacelt augstāk. „Ministru kabinetā ir tāds skaists uzraksts – „Viena taisnība, viens likums visiem!”. Es kā bijusī valsts kontroliere esmu gaidījusi gadiem reakciju, ka ne tikai tad, kad ir nelikumīga rīcība, acīmredzama un pierādāma, konkrētās amatpersonas atbildība, bet arī neefektīva rīcība ar nodokļu maksātāju naudu, ir jāprasa atbildība,” viņa norāda.
Tiesa, šogad vien līdzīgi NEPLP rīkojušās vairākas ministrijas – Izglītības un zinātnes, Labklājības, Kultūras, Tieslietu, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības un Veselības ministrijas, kuras kopā ar NEPLP ir VK jaunākajā sarakstā.
Jau vēstīts, ka Saeimas Sabiedrisko lietu komisija ceturtdien, 2. jūlijā, plāno spriest, vai ierosinājumu atbrīvot no amata visus NEPLP locekļus nodot parlamenta lemšanai.
Bažas par sabiedriskā regulatora neatkarību otrdien izteica arī Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) pārstāve mediju brīvības jautājumos Duņa Mijatoviča.
