Valsts augstāko amatpersonu centieni iedvesmot skolas gaitu uzsācējus Zinību dienas apsveikumos, ja tie patiešām tiktu nolasīti pirmklasniekiem, visticamāk, paliktu ne līdz galam saprasti.
Tā, piemēram, Valsts prezidents Andris Bērziņš klāsta, ka dinamiskais un trauksmainais laiks, kurā dzīvojam, ir „mūsu lielā iespēja nezaudēt savu identitāti un nostiprināt savu vietu arvien globālākajā pasaulē”.
Premjerministre Laimdota Straujuma („Vienotība”) pauž, ka „izglītoti un konkurētspējīgi jaunieši Latvijai nav īstermiņa mērķis, tas ir mūsu nākotnes pamats.”
Savukārt Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa („Vienotība”) atgādina, ka pirmklasnieki būšot tie, „kas, apveltīti ar enerģiju un atvērtu prātu, viesīs pārmaiņas un radīs aizvien jaunus, inovatīvus risinājumus.”
Tomēr politiķi neaprobežojas tikai ar apsveikumiem vien. Valsts prezidents kopā ar izglītības un zinātnes ministri Inu Druvieti („Vienotība”) sveiks starptautisko mācību priekšmetu olimpiāžu dalībniekus. Straujuma dosies uz pirmā septembra pasākumiem Apes vidusskolā un atklās Vidzemes Augstskolas Inženierzinātņu kompleksu Valmierā - Vidzemes apgabalā, no kura premjerministre kandidē no „Vienotības” saraksta. Savukārt partijas „Saskaņa” premjerministra kandidāts un Rīgas mērs Nils Ušakovs ("Saskaņas centrs") no rīta paguvis piedalīties Zinību dienas pasākumos pat trijās galvaspilsētas skolās.
Politoloģe Iveta Kažoka, kura pēta arī partiju priekšvēlēšanu aktivitātes, uzskata, ka politiķiem ir dabisks instinkts pirms vēlēšanām pievērst sev pēc iespējas vairāk uzmanības.
„Runu teikšana valstij nozīmīgos brīžos, un 1.septembris, manuprāt, ir tāds simbolisks datums un [runu teikšana ir] augstāko amatpersonu amata sastāvdaļa. Tas nav nepareizi, ja amatpersonas nozīmīgos notikumos, pasaka kaut ko iedvesmojošu. Svarīgi, lai amatpersonas nepārkāptu likuma vai labas gaumes robežas,” pauda Kažoka.
Amatpersonām-kandidātiem gan ir jāpārvar vairākas šķēršļu joslas, uzskata Kažoka - nedrīkst izmantot administratīvos resursus un jāspēj ieinteresēt mediji, atspoguļot viņu dalību kādā pasākumā.
„Pat, ja viņš ir ievērojis likumus un pat, ja mediji viņa darbības parāda, ir jautājums, vai viņš ar īpašu parādīšanos nenokaitinās vēlētāju. Jo vēlētājs nav muļķis un vēlētājs var izvērtēt, kurš politiķis ir parādījies nupat vai kurš ir strādājis pēdējo triju gadu laikā. Šajā punktā daudzi izkrīt (..),” saka Kažoka.
Tviterī pirmdien 1.septembrī sveic arī tādi politiķi, kam tvītošana nebūt nav ikdiena. Savukārt ekspremjers Aigars Kalvītis, kas šogad nolēmis atgriezties politikā, pat izsūtījis medijiem īpašu apsveikumu Latvijas sabiedrībai.
