Ar Augstākās tiesas šā gada jūnija sprieduma noteikts, ka iekšlietu dienestu un Ieslodzījumu vietu pārvaldes amatpersonām dežūrmaiņas laikā paredzētie pārtraukumi jāieskaita dienesta pienākumu izpildes laikā, ja tām noteikts aizliegums atstāt dienesta pienākumu izpildes vietu dežūras un dežūras pārtraukumu laikā.
Tas skar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, Valsts robežsardzi, Valsts policiju un Tieslietu ministrijas Ieslodzījumu vietu pārvaldi.
Saskaņā ar tiesas spriedumu visām iekšlietu dienestu un Ieslodzījumu vietu pārvaldes amatpersonām, kurām bija noteikts aizliegums pārtraukumu laikā atstāt dežūras vietu, bet kuru pārtraukumu laiks netika apmaksāts, ir iespēja par divu gadu termiņu prasīt pārrēķināt nostrādāto laiku un līdz šim neapmaksātās stundas kompensēt.
Kopumā šis spriedums varētu attiekties uz aptuveni 5000 darbinieku, informēja iekšlietu ministra padomniece Daiga Holma.
Lai iekšlietu dienestu un Ieslodzījumu pārvaldes amatpersonām apmaksātu pārrēķinātās stundas, papildus ir nepieciešami 22 167 150 eiro, lēš Iekšlietu ministrija.
Jau nākamnedēļ Iekšlietu ministrija šo summu lūgs valdībai, bet noraidošas atbildes gadījumā līdzekļus var nākties meklēt nozares iekšienē.
Pēc tiesas sprieduma ar ievērojamām izmaksām saistāma arī turpmākā šo dienestu darba plānošana.
“Šo atpūtas laiku iekļaut un kompensēt, otrs variants ir papildu štata vietu piešķiršana, kas ir ar mazāku ietekmi uz valsts budžetu. Ja mēs runājam par to, ka tiek kompensēts uz priekšu, tad tie ir vairāk nekā 11 miljoni eiro kopumā katru gadu. Ja mēs runājam par papildu štata vietām, tie ir septiņi miljoni," skaidroja iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (“Vienotība”).
Papildu štata vietas būs nepieciešamas, ja dienesti no diennakts maiņām pāries uz 12 stundu darbalaiku.
Pret to iebilst tie glābēji un policisti, kuri dienestu apvieno ar vēl citu darbu.
Vēstīts, ka 16.jūnijā, izskatot bijušā ugunsdzēsēja lietu, Augstākā tiesa secināja, ka ugunsdzēsības dienestā nodarbinātās amatpersonas darba laikā ieskaitāms arī pārtraukuma laiks, jo tā laikā darbinieks nevar pamest dienesta vietu.
Strīdus būtība šajā lietā bija faktiski nostrādātās stundas, par kurām dienests neuzskaitīja un neapmaksāja vai nepiešķīra atbilstošu atpūtas laiku. Tiesa uzdeva veikt darba samaksas pārrēķinu par pēdējiem diviem gadiem.
Pēc Augstākās tiesas sprieduma simtiem dienestu darbinieki interesējas par kompensāciju.
