Policija: Par viltus spridzekļiem ziņo vieni un tie paši

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Līdz ar otrdienas ārkārtas situāciju autoostā Valmieras centrā Valsts policija šogad sākusi jau 34 kriminālprocesus par gadījumiem, kad saņemta informācija par stratēģiskos objektos ar lielu apmeklētāju skaitu it kā ievietotiem spridzekļiem. Pērn tādu zvanu bijis par četriem mazāk. Par laimi, visās reizēs izrādījies, ka ziņas par sprāgstvielām ir viltus informācija.

Policija uzsver, ka teju visi zvanītāji drīz vien tiek notverti, taču likumsargi nemāk teikt, ar kādiem sodiem «joki» beigušies. Kriminālsodu politikas eksperte Ilona Kronberga norāda - policijai nav jāreklamē katrs zvanītājs, bet vairāk jārunā par atbildību un piemērotajiem sodiem.

Otrdienas ap puspieciem kāds viltus zvanītājs operatīvajiem dienestiem paziņoja par Valmieras autoostā it kā ievietotu spridzekli. Autoostas vadītāja Līga Milberga stāsta par tālākajiem notikumiem pēc tam: „Trīs stundas mēs bijām ārpus telpām un strādājām tur. Centāmies sazvanīt autobusu vadītājus, kam bija jāuzņem pasažieri, tika dotas norādes.” Šā gadījuma dēļ gan darbs nav ticis paralizēts - tūlīt autobusiem atbrīvots laukums pāri ielai.

Pēdējo nedēļu laikā operatīvie dienesti saņēmuši virkni līdzīgu zvanu par it kā ievietotiem spridzekļiem Rīgas Centrālajā dzelzceļa stacijā, Centrāltirgū, lielveikalos un valsts iestādēs. Tādos gadījumos ikreiz tiek pārtraukta sabiedriskā transporta satiksme, evakuēti cilvēki un pārmeklēta teritorija.

Ne tikai sacelti kājās visi operatīvie dienesti, bet arī radītas ievērojamas neērtības pasažieriem un uzņēmējiem.

Valsts policijas pārstāvis Dairis Anučins kā biežākos zvanītājus min nevis skolēnus, bet garīgi slimus, iepriekš jau sodītus un citās dzīves grūtībās nonākušus cilvēkus: „Viena daļa ir tādi, kas ir vienkārši psihiski nelīdzsvaroti cilvēki. Un otra daļa – pat nevar konkrētu profilu pateikt, jo zvanītāju vecumi, motīvi mēdz būt ļoti atšķirīgs. Tie ir pārsvarā cilvēki, kuri nav apmierināti ar dzīvi, viņiem neveicas. Bet nevar teikt, ka zvanītāji būtu pusaudži, kuri vēlas pajokot.”

Kriminālsodu politikas pētniece juriste Ilona Kronberga no sabiedriskās politikas centra «Providus» atbalsta praksi, ka policija un plašsaziņas līdzekļi katru viltus zvanu par spridzekļiem sabiedriskās vietās neafišē. Jo citādi tādu zvanu būtu vēl vairāk.

Taču Kronberga vērtē - policijai vairāk jāskaidro, kāda ir atbildība un kādi sodi tiek piemēroti viltus zvanītājiem: „Tāpat kā mēs runājam par jebkuru likumpārkāpumu, arī šajā gadījumā sabiedrībā ir par maz izskaidrojošā darba saistībā ar kaitīgajām sekām, ar kurām sastopas sabiedrība šādos gadījumos. Un šī ir prevencija, kas veicama daudz vairāk.”

Policija brīdina, ka šādu viltus paziņojumu gadījumā ne SIM kartes izņemšana, ne telefona numura slēpšana neliedz operatīvi noskaidrot un aizturēt vainīgos.

Piemēram, šonedēļ notverts kāds jau iepriekš sodīts vīrietis, kas ar pāris stundu intervālu ziņoja par spridzekļiem Rīgas Centrāltirgū, veikalā «Stockmann» un kādā veikalā Grīvas ielā. Likums zvanītājus ļauj sodīt ar pāris gadiem cietumā, piespiedu darbu vai naudas sodu. Kādi sodi piemēroti visbiežāk, policija gan pateikt nemāk.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti